124. E.Grīslis. Pārdomas par Gal.2:16 

„Zinādami, ka neviens cilvēks netop taisns pēc bauslības darbiem, bet ticībā uz Jēzu Kristu, arī mēs esam piegriezušies ticībā Kristum Jēzum, lai taptu taisni Kristus ticībā un ne pēc bauslības darbiem, jo pēc bauslības darbiem, neviens cilvēks nekļūst taisns.” Pāvila vēstule galatiešiem 2:16

***

Visa senā jūdu bauslība sastāvēja no ētikas likumiem (kuru kopsavilkums ir 10 baušļi) un dievkalpojuma kārtības priekšrakstiem. Pāvils, no sūras pieredzes, tagad apgalvo, ka ne moralitāte, ne personīga pietāte neatnes pestīšanu. Ar godīgu dzīvošanu un cītīgu baznīcas apmeklēšanu nevar tikt debesīs! Pirmkārt, mūsu pašreizējie labie darbi, pat ja tie būtu perfekti, piepilda paklausību Dievam pašreiz, bet nedzēš agrāk nokavēto. Parāds nav brālis. Arī Dievam nokavētais ir parāds, kas jāmaksā! Otrkārt, godīga dzīvošana un cītīga baznīcas apmeklēšana ir mūsu pašu roku darbs. Kā visi cilvēcīgi pasākumi, arī tie kādreiz nepadodas. Treškārt, godīgas dzīvošanas un cītīgas baznīcas apmeklēšanas rezultātā mēs bieži vien kļūstam lepni uz savu reliģiozitāti. Bet lepna reliģiozitāte, tāpat kā pazemīga iedomība un četrkantīgs trīsstūris, ir tukša iedoma, fikcija, ne fakts. Reliģija „uz savu roku” ātrāk vai vēlāk saplok un iznīkst. Ticībā mēs uzticamies Kristum, paļaujamies uz Viņa žēlastības spēku, un pateicamies, ka Viņš ar savām bezvainīgajām ciešanām ir bijis ar mieru nomaksāt mūsu grēku parādu. Ticībā mēs dzīvojam godīgu dzīvi un nākam baznīcā jo cītīgi – kā pateicīgi Kristus žēlastības spēka saņēmēji.

***

Mīļais Jēzu! Es Tev pateicos, ka Tu dzīvē ved mani pie rokas. Lūdzu, māci man dienišķi uz tevi paļauties, Tev ticēt un Tev no sirds kalpot Tavas žēlastības spēkā. Āmen.