123. E.Grīslis. Pārdomas par Gal.1:11-12 

„Jo es jums apliecinu, brāļi: tas evaņģēlijs, kuru es jums esmu pasludinājis, nav cilvēku izdomāts. Es to arī neesmu saņēmis no kāda cilvēka, nedz kāds man to ir mācījis, bet Jēzus Kristus man to ir atklājis.” Pāvila vēstule galatiešiem 1:11-12

***

Cilvēku fantāzijas augļi ir reizēm gaužām garšīgi, bet daudzreiz ne tik skābi, bet arī indīgi. Tomēr ne veselīga, ne arī slima vai ļauna fantāzija nestāv līdzi faktiem. Reliģijā tāpat kā medicīnā un arhitektūrā, mēs vēlamies skaidru patiesību un ne pašu sapņus, jo citādi sabrūk ticība, sabojājas veselība un sagāžas celtnes. Pāvils to arī ļoti labi apzinās un tādēļ paskaidro, ka viņa mācītais evaņģēlijs nāk tieši no Jēzus Kristus, nav paša Pāvila sagudrots, ne paņemts ar citu starpniecību. Bet kā mēs varam zināt, ka Pāvils runā taisnību? Kā spējam pierādīt, ka Pāvilu arī tagad rakstot vada Svētais Gars un nevis paša rakstnieka talants – jo nav jau Pāvils vienīgais, kas raksta dzejiski, ieskatīgi un pārliecinoši! Šeit pienākas skaidra atbilde, un tā ir sekojoša: par Pāvila iedvesmi un tāpēc viņa vēstuļu patiesīgumu liecina baznīca, mūsdienās to darot divi tūkstoši gadu ilgā pieredzē. Kur nav uguns, tur nav dūmu! Kur lasot šķiļas ticības dzirksts, ne vienreiz vai tikai dažreiz, bet atkārtoti, plaši spēcīgi, tur sastopam pārcilvēcīgu mācību, pašu dievatklāsmi. Pāvila patiesību redzam no viņa darba augļiem!

***

Mīļais Pestītāj! Es lūdzos, vairo manu ticību! Pasargā mani no māņticības maldiem un paļaušanās uz cilvēcīgām iedomām. Tava evaņģēlija gaismā, ļauj man atšķirt zelta graudus no apzeltītām pabirām. Āmen.