116. E.Grīslis. Pārdomas par 2.Kor.9:8 

„Dievs var jums bagātīgi dot visādu žēlastību, ka jums arvienu ir pilnīga iztikšana un vēl paliekoši pāri labiem darbiem.” Pāvila otrā vēstule korintiešiem 9:8

***

Te Pāvils nerunā par savtīgi noslēgtu līgumu: jo es vairāk došu, jo vairāk dabūšu atpakaļ! Ar Dievu nepieklājas „andelēties” un „šeftes” taisīt. Tajā pašā laikā dzīves pieredze nav noliedzama un to šeit apustulis apliecina. Kas vien savā dzīvē ar siltu sirdi un priekā dod atbalstu Dieva darbam, tam vienmēr pietiks, ko dot. Šādai parādībai ir savs pavisam vienkāršs un laicīgs izskaidrojums: cilvēkam, kas acīm redzot no sirds uzticas Dievam, arī citi cilvēki veltī uzticību, un tādēļ ir darba vietā cieņa un neizbēgami panākumi. Tāpat vēl šajā laicīgajā plāksnē ir jāpiemin fakts, ka cilvēks, kas no sirds un kārtēji ziedo Dieva darbam, savus līdzekļus neiznieko un neizmētā. Sietā ūdeni nevar nest! Un daudzu cilvēku lielākā ienākumu daļa tiek izmētāta savu untumu un neapdomības vadībā. Bet ir arī pārlaicīgs vērojums, kas jāpiemin: devīgu cilvēku svētī Dievs savā neizmērojamā un bieži vien neizprotamajā žēlastībā. Arī šeit nav nekāda maģika, bet labi izprotamais fakts, ka cilvēks, kas dzīvo ar Dievam pievērstu seju, saņem vairāk saules, kā tas, kas sēž savas savtības ēnā.

***

Mīļais Jēzu! Tu devi visu sevi – savu darbu, savu mīlestību, savu dzīvi un savu dzīvību! Palīdzi man, lai, Tev sekojot, arī es ik dienas vairāk pievērstu savu uzmanību došanai kā saņemšanai. Āmen.