11.17. Mārtiņa Lutera Svēto Rakstu apceres katrai dienai, 17.novembris 

Ja tie nama kungu saukuši par Belcebulu, tad jo vairāk viņa saimi. (Mt. 10:25)

Ja pasaule kādu sauc par ķeceri, maldinātāju, meli un nemiera cēlāju – tā ir laba zīme, kas norāda, ka šis ir taisns un godīgs cilvēks, kas līdzīgs savam Kungam Kristum; jo Kristu sauca tieši tāpat, Viņam bija jātiek tiesātam un krustā sistam ar slepkavu rokām. Ja esmu sludinātājs, man nav svarīgi, ka pasaule lamā mani par velnu, jo es zinu, ka Dievs sauc mani par Savu eņģeli. Lai pasaule turpina saukt mani par maldinātāju, cik ilgi vien grib; tai pašā laikā Dievs mani pagodina, saukdams par Savu uzticīgo kalpu; eņģeļi sauc mani par savu darbabiedru un svētie – par brāli. Ticīgie sauc mani par savu tēvu, nomāktās dvēseles – par savu pestītāju; tie, kas agrāk maldījās neziņā, mani sauc par gaismu; un Dievs tam visam saka savu jāvārdu. Redzi, cik veiksmīgi pasaule līdz ar velnu ir man iespītējusi ar savu zaimošanu un apkaunojumiem. Redzi, cik daudz tā pie manis panākusi! Cik lielu kaitējumu tā man nodarījusi!