11.09. Ikvienam – ikdien, ir vajadzīgs Dieva Vārds! 

9.novembris

Debesu valstība ir līdzīga saimniekam,

kas rīta agrumā izgāja salīgt strādniekus savam vīna kalnam.

Saderēijs strādniekus par vienu denārīju kā dienas algu,

viņš sūtīja tos vīna kalnā.

Izgājis ap devīto stundu,

saimnieks redzēja vēl citus pie tirgus stāvam bez darba.

Un viņš tiem sacīja:ejiet vīna kalnā, es jums došu, kas jums pienākas.Un tie gāja.

Saimnieks atkal izgāja pusdienas laikā ap trijiem un darīja tāpat.

Bet ap pieciem pēcpusdienā izgājis,

viņš atrada vēl kādus stāvam un teica tiem:

ko jūs visu dienu šiet stāvat?

Tie atbildēja: neviens mūs nav salīdzis.

Un saimnieks: ejiet arī jūs vīna kalnā,

un kas jums pienāksies, to jūs dabūsit.

Vakaram metoties, vīna kalna kungs teica savamuzraugam:

pasauc strādniekus un izmaksā tiem algu;

iesāc ar pēdējiem un beidz ar pirmajiem.

Tad atnāca tie, kas bija derēti piecos pēcpusdienā,

un katrs dabūja pa denārījam.

Kad pirmie atnāca, tie cerēja dabūt vairāk,

bet arī viņi dabūja katrs pa denārījam.

To saņēmuši, tie kurnēja un teica:

šie pēdējie strādāja vienu vien stuindu, un tu tos pielīdzini mums,

kas dienas nastu un karstumu esam cietuši.

Bet viņš atbildēja vienam no tiem:

draugs, es tev nedaru netaisnību.

Vai tu ar mani neesi saderījis par vienu denāriju?

Ņem kas tev pieder un ej;

bet šiem pārējie es gribu dot tikpat daudz kā tev.

Vai man nav tiesības ar savu mantu darīt kā es gribu?

Jeb tava acs ir skaudīga, ka es esmu labs?

Tā pēdējie būs pirmie, un pirmie – pēdējie.

Mateja 20:1-16a

1 “Jo Debesu valstība ir līdzīga namatēvam, kas rīta agrumā izgāja strādniekus derēt savā vīnadārzā.2 Un, saderējis strādniekus par vienu denāriju kā dienas algu, viņš nosūtīja tos savā vīnadārzā.3 Un viņš izgāja ap trešo stundu un redzēja vēl citus pie tirgus bez darba stāvam

4 un sacīja tiem: noeita arī jūs vīnadārzā, es jums došu, kas nākas.5 Un tie nogāja. Atkal viņš izgāja ap sesto un devīto stundu un darīja tāpat.6 Bet, ap vienpadsmito stundu izgājis, viņš atrada vēl kādus stāvam un saka tiem: ko jūs visu dienu šeit stāvat bez darba?7 Tie viņam saka: neviens mūs nav derējis. – Viņš saka tiem: eita jūs arīdzan vīnadārzā, un, kas nākas, to jūs dabūsit.8 Bet, kad vakars metās, vīnadārza kungs saka savam uzraugam: pasauc strādniekus un izmaksā tiem algu, iesāc ar pēdējiem un beidz ar pirmajiem.9 Tad atnāca tie, kas bija derēti ap vienpadsmito stundu, un katrs dabūja pa denārijam.10 Un, kad pirmie atnāca, tie cerēja dabūt vairāk; bet arī viņi dabūja katrs pa denārijam.11 To saņēmuši, viņi kurnēja pret namatēvu 12 un sacīja: šie pēdējie strādāja vienu vien stundu, un tu tos pielīdzināji mums, kas dienas nastu un karstumu esam cietuši. 13 Bet viņš atbildēja un sacīja vienam no tiem: draugs, es tev nedaru netaisnību. Vai tu ar mani neesi saderējis par vienu denāriju? 14 Ņem, kas tev pieder, un ej; bet šim pēdējam es gribu dot tikpat daudz kā tev.

15 Vai tad man nav tiesības darīt ar savu mantu, kā es gribu? Jeb vai tava acs ir skaudīga, ka es esmu labs? 16 Tā pēdējie būs pirmie un pirmie pēdējie.