11.01. Ikvienam – ikdien, ir vajadzīgs Dieva Vārds. 

1.novembris

Tanī dienā Jēzus,

no nama izgājis, apsēdās jūrmalā.

Un daudz ļaužu sapulcējās ap Viņu,

tā kā Viņš iesēdās laivā,

lai uzrunātu krastā stāvošos no laivas.

Jēzus stāstīja tādu līdzību:

redzi, sējējs izgāja sēt.

Un viņam sējot, daža sēkla krita ceļmalā, un putni to apēda.

Cita krita uz akmenāju, kur tai nebija daudz augsnes;

tā gan tūdaļ uzdīga, bet tai nebija kur iesakņoties.

Kad saule uzlēca, tā savīta un nokalta.

Cita sēkla iekrita ērkšķos, un ērkšķi uzauga un to nomāca.

Bet cita krita labā zemē un nesa augļus:

cita simtkārtīgus, cita sešdesmitkārtīgus, cita trīsdesmitkārtīgus.

Kam ausis dzirdēt, lai labi uzkausās!

Šī līdzība par Dieva vārdu:

ja kas vārdu par Dieva valstību dzird,

bet to neuzņem sirdī, ir kā ceļš uz kura sēkla krita.

Ļaunais nāk un paņem, kas bija sirdī sēts.

Kas uz akmenāja sēts, ir tas, kas vārdu dzird un tūdaļ ar prieku to uzņem;

bet viņam nav dziļuma un patstāvības, un vārds nevar iesakņoties.

Kad uznāk bēdas vai vajāšanas vārda dēļ,

viņš vairs neko par to negrib zināt, viņš atkrīt.

Kas sēts ērkšķos, ir tas, kas Dieva vārdu dzird,

bet ikdienas rūpes un dzīšanās pēc naudas

un mantas nomāc vārdu un viņš nenes augļus.

Bet, kas sēts labā zemē,

ir tas, kas vārdu dzird,

to saprot un uzņem, un tad nes augļus:

cits simtkārtīgus, sešdesmitkārtīgus, cits trīsdesmitkārtīgus!

Mateja 13:1-9;19-23

1 Tanī dienā Jēzus, no nama izgājis, apsēdās jūras malā.2 Un daudz ļaužu sapulcējās pie Viņa, tā ka Viņš iekāpa laivā un apsēdās, un visi ļaudis stāvēja krastmalā.3 Un Viņš uz tiem daudz runāja līdzībās un sacīja: “Redzi, sējējs izgāja sēt.4 Un, viņam sējot, cita sēkla krita ceļmalā, un putni nāca un to apēda;5 un cita krita uz akmenāju, kur tai nebija daudz zemes, un tā tūdaļ uzdīga, tāpēc ka tai nebija dziļas zemes;6 bet, kad saule uzlēca, tad tā savīta un nokalta, tāpēc ka tai nebija saknes;7 bet cita iekrita ērkšķos, un ērkšķi uzauga un to nomāca;

8 bet cita krita labā zemē un nesa augļus, cita simtkārtīgus, cita sešdesmitkārtīgus, cita trīsdesmitkārtīgus.9 Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird.”

19 Ja kas vārdu par Valstību dzird un nesaprot, tad nāk ļaunais un paņem to, kas viņa sirdī sēts. Šis ir tas, kas sēts ceļmalā;20 bet, kas uz akmenāju sēts, ir tas, kas vārdu dzird un tūdaļ to ar prieku uzņem;21 bet viņam nav saknes sevī, un viņš ir nepastāvīgs. Kad uziet bēdas vai vajāšanas vārda dēļ, tad viņš tūdaļ apgrēkojas;22 bet, kas sēts ērkšķos, ir tas, kas vārdu dzird, un šīs pasaules zūdīšanās un bagātības viltība nomāc vārdu, un viņš nenes augļus;23 bet, kas sēts labā zemē, ir tas, kas vārdu dzird un saprot, tas tad nes augļus, cits simtkārtīgus un cits sešdesmitkārtīgus, un cits trīsdesmitkārtīgus.”