10.12. Ikvienam – ikdien, ir vajadzīgs Dieva Vārds! 

12.oktobris

(Sakarā ar ciešanu ceļu, Pāvils runā par diviem notikumiem,

kurus varētu apzīmēt par vīzijām vai audicijām.

Ir zīmīgi, ka viņš savus Dieva labestības pierādījumus neizmanto,

lai uzsvērtu savu sevišķo nozīmi baznīcai.

Viņš par tām runā netieši –

it kā runātu par kādu citu – un saka:

nozīmīgi nav mani seviškie piedzīvojumi

un atziņas, zīmīga ir mana nevarība;

zīmīgi ir, cik cieši Kristus mani

piesaistījis Sev,cik tuvu es varu sekot

Viņam tā ciešanās un cik līdzīgas ir Viņa un manas ciešanas)

Nav jau jēgas ,ja es runāju par sevi,

bet varbūt , ka ir labi,

ja es jums daru zināmu,

ko Dievs man ir dāvājis.

Es pazīstu cilvēku, kurš pieder Kristum tāpat kā es.

Tas kādā dienā tika uzrauts Dieva pasaulē

un pēkšņi tas atradās debesīs Viņa tuvumā.

Tas bija pirms 14 gadiem.Vai nu jāsaka,

ka viņš bija ‘normālā’ stāvoklī,

vai viņš bija atstājis savu miesu un bija ‘ārpus’ sevis,

to es nezinu. Dievs to zina.

Es par to pašu cilvēku zinu, ka viņš citu reizi tika ‘uzrauts’ paradīzē, Dieva valstībā,

kur viss vesels – un ko Dievs arī mums pēc nāves sagatavojis.

Tur viņš dzirdēja neizrunājamus vārdus, kurus neviens cilvēks nevar atkārtot.

Vai nu jāsaka, ka viņš kā vesels miesīgs cilvēks tur bijis,

jeb viņš savu miesu atstājis uz zemes – nezinu. Dievs to zina.

Jūs manī gribat saskatīt kaut ko sevišķu, tad raugieties uz šo cilvēku un to

vienreizējo, ko Dievs ar viņu ir darījis.

Es pats labprāt gribu uzsvērt,

ka vienīgais, kas pie manis ir sevišķs, ir mans nespēks

un ka tas ‘sevišķais’ manī pastāv iekš tā,

ka Dievs to ir ielicis tik vājā, plīstošā traukā kā manī.

2.Korintiešiem 12:1-5

1 Ir jau jālielās, kaut gan tas neder, es tagad runāšu par Tā Kunga parādībām un atklāsmēm. 2 Es pazīstu cilvēku iekš Kristus, priekš četrpadsmit gadiem – vai miesā vai ārpus miesas, nezinu, Dievs to zina – tas tika aizrauts trešajās debesīs. 3 Par to pašu cilvēku es zinu, ka tas – vai miesā vai ārpus miesas, nezinu, to Dievs zina – 4 tika aizrauts paradīzē un dzirdēja neizsakāmus vārdus, ko cilvēkam nav ļauts izrunāt. 5 Ar to es gribu lielīties, bet ar sevi pašu es nelielīšos, kā vien ar savu