09.23. Mārtiņa Lutera Svēto rakstu apceres katrai dienai, 23. septembris 

Tātad ticība nāk no sludināšanas un sludināšana- no Kristus pavēles. (Rom. 10:17)

Tātad arī šī lieta, proti, publiski sludinātais Vārds, kristiešu vidū kalpo tam, lai mēs ar tā palīdzību iemantotu grēku piedošanu jeb kristīgo taisnību. Pasludinājums ir līdzeklis ar kuru mums tiek sniegta un atklāta jeb ielikta klēpī Kristus žēlastība, jo citādi neviens nekad nevarētu šo dārgumu saņemt. No kurienes gan mēs varētu zināt, kura cilvēka sirdī gan varētu nākt tas, ka Kristus, Dieva Dēls, mūsu dēļ ir nācis no Debesīm, miris un augšāmcēlies, iemantojis mums grēku piedošanu un mūžīgo dzīvošanu un sniedzis mums tādas dāvanas? Kurš gan to zinātu, ja tas netiktu sludināts atklātībā? Un, kaut arī Kristus ar savām ciešanām un nāvi ir izcīnījis šo dārgumu, tomēr neviens nevarētu pie tā tikt, nedz to saņemt, ja pats Dievs to neliktu sludināt Savā vārdā. Tādēļ arī es vienmēr esmu mācījies, ka visupirms un vairāk par visām lietām ir nepieciešams Vārda pasludinājums, kam jāsasniedz cilvēku ausis, lai Svētais Gars varētu ienākt sirdī; un Tas ar Vārda starpniecību un palīdzību apgaismo sirdi un rada tajā ticību. Tātad ticība nevar nākt, nedz pastāvēt bez Evanģēlija sludināšanas un uzklausīšanas, kas ļauj ticībai pieaugt un kļūt stiprākai.