07.decembris – K.O.Rozeniuss “Dieva Vārds katrai gada dienai” 

Izpētīsim un pārbaudīsim savus ceļus un atgriezīsimies pie Tā Kunga! (Raudu dz. 3:40).

Raudu dziesmas 3. nodaļā Jeremija runā par pārbaudījumu. Viņš saka: “Vai tad var kāds sacīt, ka tas notiktu bez Tā Kunga pavēles un ka ļaunais un labais nenāktu no Visuvarenā mutes?” Un tad viņš piebilst: “Ko tad cilvēks tik daudz sūdzas, kamēr viņš dzīvo? Lai ikkatrs sūdzas par saviem grēkiem! Izpētīsim un pārbaudīsim savus ceļus un atgriezīsimies pie Tā Kunga!”

Šis pamudinājums ir ļoti būtisks, ja gribam tapt pestīti no ļauna! Tas Kungs ir liels un uzticams draugs, draugs uz mūžību. Viņš grib mūs glābt no mūžīgas pazušanas. Un, pat ja mūsu ārējais cilvēks no visām pusēm tiek smagi spaidīts, mūsu iekšējais cilvēks arvien tiks uzturēts dzīvs un vesels!

Tādēļ nedzīvo miesīgā prātā, kas skatās tikai uz ārēji ļauniem apstākļiem, bet labāk tici dzīvajam Dievam, kas skaita visus tavus galvas matus, un ne nieks tev nenotiks bez Viņa ziņas. Paliec kluss un izmeklē sevi, lai redzētu, uz ko ar šo sāpīgo ļaunumu Dievs tev grib norādīt. Ja neesam akli, mēs drīz pamanīsim, ko Tas Kungs mums grib mācīt.

Un mums jāpieņem, ka mūsu ciestā ļaunuma pamatā ir grēks vai neuzticība. Mēs nedrīkstam sevi attaisnot, sakot, ka pieredzētajam ļaunumam nav nekāda sakara ar mūsu grēkiem. Kamēr vien tu kā patiess Dieva bērns, kas tiec skolots debesīm, nesaskati galveno iemeslu – savu grēku vai neuzticību – un nemeklē no tā glābiņu, tikmēr tava dvēsele negūs mieru.

Dāvids stāsta mums par to, kā viņš cietis klusu Tā Kunga priekšā, t. i., Dieva vaiga priekšā nav atzinis savu grēku un nav meklējis žēlastību. Viņš saka tā: “Kamēr es klusēju, mani kauli panīka, un man bija jāvaid cauru dienu, jo Tava roka smagi gūlās uz mani.. Es sacīju: “Es izsūdzēšu Tam Kungam savus pārkāpumus!” Un Tu piedevi man manu grēka vainu. (Sela.) Tādēļ lai ikviens ticīgais Tevi piesauc posta laikā, kamēr Tu esi atrodams; ja arī lieli ūdeņi veltos, tie viņu neaizsniegs” (Ps. 32:4–6). Tāda ir glābšana no ļauna.

Ja tu no jauna norimsti grēkā un paliec apzinātā neuzticībā vai iemīļotā grēkā, glābiņš no ārējām bēdām tev būtu vislielākā nelaime, jo tad jaunas bēdas tevi sagaidīs mūžībā. Tādēļ, lai kāds ļaunums un bēdas mums notiktu, mēs nevaram lūgt “atpestī mūs no ļauna”, nedomājot par saviem grēkiem.

Tas attiecas tikai uz īstiem Dieva bērniem, kas savā sirdī bīstas Dieva. Un ievēro – kaut arī mūsu domas vispirms nodarbina ārējas bēdas, nepaiet ilgs laiks, līdz mūsu domas pievēršas iekšējam cilvēkam, un mēs atklājam, ko Tas Kungs mums grib mācīt.

Tev nebūs īsta miera un paļāvības, kamēr tu neizsūdzēsi Tam Kungam savus grēkus. Tāpēc tev vispirms ir jānosoda sevi, atzīstot savu vainu: “Sava grēka dēļ esmu pelnījis tūkstoškārt vairāk ļaunuma gan laikā, gan arī mūžībā, tāpēc glāb un pestī mani no grēka.”

Un brīdī, kad zemosimies Tā Kunga priekšā, izsūdzot savus grēkus un pieņemot Viņa spriedumus, mēs atradīsim mieru, iepriecu un bērna uzticēšanos Viņa žēlastībai, kā arī drošību un pārliecību: “Tas Kungs uzklausīs manu lūgšanu. Viņš atpestīs mani no visa ļauna.” Viss, ko Tas Kungs dara, ir ar mērķi glābt mūs no vislielākā ļaunuma, grēka, un darīt mūs garīgi veselus un mūžīgi svētus.

Kā jūs domājat, kā Viņš rīkojas, lai sasniegtu šo mērķi? Bieži Viņš rīkojas pretēji mūsu domām un gribai. Viņš atstāj mums ārējas un iekšējas bēdas un ar nebeidzamiem pazemojumiem ļauj, lai garīgs ļaunums moka, nogurdina un novārdzina mūsu veco cilvēku. Un tas viss notiek tad, kad mēs paši gribam būt stipri un veseli.

Tas Kungs Savus bērnus ved pa neparastiem ceļiem un ļaunām lietām ļauj tos apbēdināt. Dažkārt tev būs grūti to panest un tu būsi kārdināts kurnēt uz To Kungu, bet tad tev jāpiemin Viņa uzticības pilnais prāts šķīstīt un glābt tevi no vislielākā ļaunuma – grēka. Viņš grib svētīt tavu dvēseli un miesu, lai tevi sagatavotu debesīm.

Ar šādu atziņu mēs teicam sevi laimīgus ciešanās (Rom. 5:3), mēs priecājamies un pateicamies Dievam par savas dzīves rūgtajiem pārdzīvojumiem, un varam būt tādi, kas labāk izvēlas bēdas, nevis priekus, labāk ciešanas, nevis baudas, labāk nabadzību, nevis pārpilnību, labāk nicinājumu, nevis atzinību, labāk nāvi, nevis dzīvību.

Komentāri ir slēgti.

Powered by WordPress