07.09. Ikvienam – ikdien, ir vajadzīgs Dieva Vārds! 

9.jūlijs

Kā briedis brēc pēc dzestra ūdens,

tā mana dvēsele slāpst pēc Tevis, ak Dievs!

Mana dvēsele slāpst pēc Dieva, pēc dzīvā Dieva.

Kad es būšu pie mērķa un Dievu redzēšu?

Es esmu izmisis un raudu dienām un naktīm,

un ļaudis mani izsmej un jautā: kur tad ir tavs Dievs?

Dienā es lūkojos pēc Dieva,

bet naktī ilgojos pēc Viņa žēlastības.

Vēl sapnī es Viņu pielūdzu, –

pielūdzu to Kungu,

kam pieder mana sirds un mana dzīvība.

Es Viņam saku: man nav neviena,

kas būtu uzticams kā Tu.

Kāpēc Tu mani atstāji izmisumā vienu,

kritušu izsmieklā?

Es jūtos galīgi salauzts,

pilnīgi bez spēka.

Mani nīdēji mani nievā un atkal,

un atkal man jautā: kur nu ir tavs Dievs?

Kāpēc tu esi tik noskumusi,

mana dvēsele, un tik nemiera pilna?

Tiecies pēc Dieva!

Nāks laiks, kad es Viņam pateikšos.

Tad mans skats kļūs gaišs aiz prieka par palīdzību,

ko Viņš man sniedza, mans Dievs!

42.psalms

Ilgas pēc Dieva 1 Dziedātāju vadonim. No korahītu dziesmām.

2 Kā briedis brēc pēc ūdens upēm, tā mana dvēsele brēc, ak, Dievs, pēc Tevis! 3 Mana dvēsele slāpst pēc Dieva, pēc dzīvā Dieva. Kad es nokļūšu tur, kur es varēšu parādīties Dieva vaiga priekšā? 4 Manas asaras ir mana barība dienām un naktīm, tādēļ ka vienmēr ļaudis uz mani saka: kur ir tavs Dievs? 5 Par to man tīkas domāt, kad sirds ir pilna, kā es kādreiz ticīgo pulkā gāju Dieva namā ar skaņām gavilēm un slavas dziesmām svētceļotāju vidū. 6 Kāpēc tu esi tik izmisusi, mana dvēsele, un tik nemiera pilna manī? Ceri uz Dievu! Jo es Viņam vēl pateikšos, savam glābējam un savam Dievam! 7 Mana dvēsele ir izmisusi, tāpēc es Tevi pieminu, būdams gan zemēs pie Jordānas un Hermona kalnāja, gan arī Micarkalnā. 8 Vieni plūdi nomaina otrus plūdus, Taviem ūdeņiem krācot; visas Tavas bangas un Tavi viļņi iet pāri par manu galvu. 9 Dienā es saucu:”Kungs, neliedz man Savu žēlastību!” Un naktī es raidu savu dziesmu, savu lūgšanu pie savas dzīvības Dieva. 10 Es saucu uz Dievu: “Mana stiprā klints, kāpēc Tu mani esi aizmirsis? Kāpēc mans gājiens norit ciešanās un ienaidnieka spaidos?” 11 Galīgi salauzts jūtos visos savos locekļos, kad mani ienaidnieki mani nievā, kad viņi atkal un atkal uz mani saka:”Kur nu ir tavs Dievs?” 12 Kāpēc tu esi tik izmisusi, mana dvēsele, un tik nemiera pilna manī? Ceri uz Dievu, jo es Viņam vēl pateikšos, savam glābējam un savam Dievam!