01.27. Mārtiņa Lutera Svēto Rakstu apceres katrai dienai, 27. janvāris 

Un Ābrahāms uzticējās Tam Kungam, un Dievs to viņam pieskaitīja par taisnību.

1.Moz. 15: 6

Ja kāds jautātu, vai Ābrahāms tajā laikā tiešām bija taisns, es atbildētu: jā, viņš bija taisns tādēļ, ka ticēja Dievam. Kad Ābrahāms, sekodams Dieva pavēlei, atstāja savu tēvzemi un devās svešumā, viņam bija stipra, lieliska ticība; taču ne visiem pavēlēts darīt tādas lietas. Tādēļ vietā, kur stāstīts par šo notikumu, nav sacīts: Ābrahāms ticēja Dievam, un tas viņam tika pielīdzināts par taisnību. Svētais Gars to saka tieši šai vietā, kur dots apsolījums Ābrahāma dzimumam – lai šī mācība visos laikos Baznīcā paliktu skaidra un neapšaubāma, proti – ka visi, kas, tāpat kā Ābrahāms, tic šim apsolījumam, patiesi tiek taisnoti. Jo šos vārdus Svētais Gars licis tieši šajā vietā, kur tiem ir jāatrodas; tie skan skaidri un saprotami, atklājot, ka taisnība nav nekas cits, kā ticība Dieva apsolījumam.