01.03. Ikvienam – ikdien, ir vajadzīgs Dieva Vārds! 

Tu mani redzi un pazīsti, Kungs,

jo Tu mani esi radījis:

manu miesu un dvēseli.

Tu biji tas, kas mani mātes miesās

tik lieliski attīstīji.

Es Tev pateicos, ka tāds esmu radīts –

cik brīnišķigi!

Tava radība ir pilna brīnumu.

Tu mani jau pazini

un mani redzēji,

kad es, cilvēku acīm apslēpts,

augu un veidojos.

Mans liktenis, manas dienas un gadi

Tev bija pazīstami

Ierakstīti Tavā grāmatā un atzīmēti

tie jau bija ilgi, pirms tie sākās.

Tavas domas ir tik neaptveramas un lielas,

ak, Dievs, un tik neskaitāmas.

Ja es tās sāktu skaitīt –

tas būtu tā, it kā es ar saviem pirkstiem

skaitītu smilšu graudus jūras krasta malā.

Pat ,ja es skaitot iemigtu

un sapnī to turpinātu, es uzmodies manītu,

ka ar skaitīšanu neesmu nonācis

ne pie kāda gala.

139.psalms 13-18

13 Jo Tu radīji manas īkstis, Tu mani veidoji un piešķīri man ķermeni manas mātes miesās. 14 Es Tev pateicos, ka es esmu tik brīnišķi radīts, brīnišķi ir Tavi darbi, mana dvēsele to labi zina. 15 Manas būtnes veidojums Tev nebija apslēpts, kad es slepenībā tapu radīts, zemes dziļumos veidots. 16 Tavas acis mani redzēja kā bezmiesas iedīgli, un Tavā grāmatā bija rakstītas visas manas dienas, jau noteiktas, kad to vēl nebija it nevienas. 17 Cik dārgas man ir Tavas domas, ak, Dievs, un cik liels ir to daudzums! 18 Ja tās gribētu saskaitīt, tad to būtu vairāk nekā smiltis. Kad es uzmostos, es esmu vēl arvienu pie Tevis.

Komentāri ir slēgti.

Powered by WordPress