01.02. Ikvienam – ikdien, ir vajadzīgs Dieva Vārds! 

Kungs, Tu ieskaties manā sirdī

un mani pazīsti.

Vai sēžu es, vai stāvu – Tu to zini.

Tu pazīsti manas visslepenākās domas.

Es eju vai guļu – Tu to redzi.

Tu pazīsti visas manas takas.

Es vēl neesmu izrunājis,

pat doma vēl nav nobriedusi,

kad Tu to jau saklausi.

Tu mani apskauj no visām pusēm.

Tava roka gulstas pār mani,

tas ir parāk brīnišķīgi un neizprotami,

lai to aptvertu.

Kurp lai eju,

ja Tu esi ap mani?

Kurp lai bēgu, ja tu mani vēro?

Ja es kāptu debesīs,

Tu jau būtu tur.

Ja es iekārtotos nāves valstībā,

Tu būtu arī tur.

Ja es laistos pār debesīm

kā sārtie rītblāzmas plīvuri

un meklētu patvērumu aiz tālān jūrām,

kur tie saulē izbāl, –

Tava roka mani atrastu

un aizsniegtu arī tur.

Ja vēlētos, lai tumsa mani aizklātu,

un dienu pārņemtu nakts, –

arī tā man nebūtu baismīga.

Nakts starotu kā gaiša diena.

139.psalms 1-12

Kungs, Tu izproti mani visos sīkumos un mani pazīsti. 2 Tu zini – vai es sēdu vai ceļos – Tev ir skaidras manas domas jau no tālienes. 3 Vai es eju, vai es guļu, Tu esi ap mani, un Tev ir zināmi visi mani ceļi, 4 jo nav vārda uz manas mēles, kas Tev, Kungs, nebūtu zināms. 5 Tu esi ap mani no visām pusēm, Tu turi Savu roku pār mani. 6 Šī atziņa man ir pārāk brīnišķa un pārāk augsta, es nevaru to saprast. 7 Kurp lai es aizeju no Tava Gara, un kurp lai es bēgu no Tava vaiga? 8 Ja es kāptu debesīs, Tu tur esi, ja es nokāptu ellē, Tu esi arī tur. 9 Ja man būtu rītausmas spārni un es nolaistos jūras malā, 10 tad arī tur mani vadītu Tava roka un Tava labā roka mani turētu. 11 Ja es teiktu: galīga tumsa lai mani apklāj, un par nakti lai kļūst ap mani gaisma,- 12 tad arī tumsība Tev nebūtu tumša, un nakts tev spīdētu kā diena, tumsība Tev būtu kā gaisma.