Vārdi 

Kāds neredzīgs cilvēks sēdēja uz ielas un lūdza ziedojumus. Pie viņa kājām gulēja uzraksts: “Esmu akls , lūdzu palīdziet!”

Garām gāja cilvēks, kam nebija naudas, viņš pieliecās pie gulošā uzraksta un pierakstīja pāris vārdus.

Vakarā neredzīgais cilvēks devās uz mājām ,viņa cepure bija pilna ar naudu, kas nekad tā nebija bijis.

Otrā dienā aklais cilvēks savu labdari pazina pēc ejošiem soļiem un tam pajautāja, ko viņš ir pierakstījis viņa uzrakstā. Labdaris atbildēja: “ne ko tādu, kas būtu nepatiess. Es uzrakstīju visu to , ko tu esi uzrakstījis, bet tikai nedaudz savādāk.”

Jaunie vārdi uzrakstā bija šādi “Tagad ir vasara, bet es viņu neredzu”