Dzīvoja kāds ātras dabas cilvēks, kas bija ļoti nesavaldīgs. Viņa tēvs iedeva viņam maisiņu ar naglām, lai tad, kad viņam neizdodas savaldīt dusmas, tas iesistu naglu sētas stabā.
Pirmajā dienā sētas stabā bija iesistas vairāku desmitu naglu. Nākošajā nedēļā jaunais cilvēks iemācījās sevi savaldīt, un tā no dienas dienā iesisto naglu skaits palika aizvien mazāks. Tā jaunais cilvēks saprata, ka kontrolējot savu nesavaldīgumu ir vieglāk, kā sētā iesist kārtējo naglu. Iestājās tāda diena, kad viņš nepazaudēja pašsavaldīšanos un par to viņš pastāstīja savam tēvam. Tēvs atbildēja, ka no šīs dienas, ja dēlam izdodas savaldīt savas dusmas, viņš var izvilkt no sētas pa naglai. Gāja laiks un iestājas diena, kad sētā vairs nebija nevienas naglas. Tēvs pieveda dēlu pie sētas un teica, ka tu esi labi ticis galā ar sevi , bet tu redzi, cik sētā palicis daudz caurumu, un šī sēta vairs nebūs tāda kāda bija kādreiz. Ja ko saki cilvēkam sliktu, viņa dvēselē paliek tieši tādas pašas rētas, kā šie caurumi sētā.
Jaunākie komentāri
Jānis / pirms 73 mēn.
Astere / pirms 75 mēn.
Jānis / pirms 75 mēn.
guntabl / pirms 76 mēn.
Armands / pirms 77 mēn.