V.Bušs “365 X VIŅŠ” – 30.marts 

Ar Viņa gādību mēs, kas ticam, esam iegājuši tai žēlastībā, kurā stāvam. (Rom. 5:2)

Savāda sajūta pārņem, kad esi aizlidojis uz ASV un nu caur lidostas portālu iesoļo citā kontinentā. Cik vēl daudz asāk šo ainu izjūt izceļotājs, kas nav ieradies te tikai viesos, bet uz pastāvīgu dzīvi.

Tas ir vājš attēls tam, ko še saka apustulis. Viņš runā par kādu ieiešanu. Caur kādu priekštelpu viņš ir iegājis jaunā brīnišķīgā zemē.

Tā ir Dieva žēlastības valstība: – tā saka kāds dzejnieks “kur miers un prieks smaida.”

Pirms caur šo priekštelpu nonākam Dieva žēlastības valstībā, vispirms ir nepatīkamā , baigā pasaulē. Kur nepazīst žēlastības. Kur Dievs mums saka “nē”. Sirdij nav miera. Apņem bailes. Viss stāvoklis ir tik nepanesams, ka pastāvīgi vajag kaut kur izklaidēties. Tik ļoti, ka beidzot tuvojoties nāves stundai, galus vairs nevar savilkt kopā.

Ieiešana, portāls. Tas jāatrod mums pašiem, kā nokļūt šai žēlastības valstībā. Valstībā, kur drīkst un var dzīvot mierā un dvēseles viengabalainībā. Kur Dievs vairs nav pret mums, bet ir par mums; kur droši var izjust Viņa mīlestību un zināt, ka esi Viņa bērns.

Kas ir šis portāls, šī ieiešana? Skan paradoksāli, ko mums saka Pāvils: šī ieiešana žēlastības valstībā ir krustā sistais Jēzus Kristus. Nav neviena cita. Jēzus saka: “.. neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani.”

Kungs, mēs Tev pateicamies, ka Tevī mums ir atvērtas durvis pie Tēva. Āmen.