V.Bušs “365 X VIŅŠ” – 25.marts 

Mūsu sods bija uzlikts viņam mums par pestīšanu.. (Jes. 53:5)

Brīnišķīgs vārds!

Kāds spēks izplūst no tā! Ja mēs to aptveram, tad mums ir diezgan visai dzīvei.

Šis vārds uztver mūsu sirds dziļākās ilgas un vada mūs uz Golgātas kalnu Jeruzālemes vārtu priekšā. Augstu tur paceļas šausmīgais krusts, pie kura mirst Dieva Dēls Jēzus Kristus.

“Vai tu neizproti Golgātas notikumu?” jautā šis vārds.  “Nekas . Jo šis noslēpums vispirms jāpārdzīvo, tikai tad tas kļūst saprotams. Krustā Sistais dod tev mieru dvēselē!”

Mēs zinām Gētes skaisto dzejoli ”Ceļinieka nakts dziesma”. – “Ak, cik daudzkārt kājas kusa, Garais ceļš bij šaurs un grūts. Saldais miers un saldā dusa, Nāc, ak, iekš manas krūts!”

Tā nopūšas katra sirds: “Ak, kaut man būtu miers!’ Te notiek brīnišķais – Jēzus krusts pārvērš šo “ak, kaut man būtu miers!” par “lai tev miers nāk”. Mūsu teksta vārds norāda uz Jēzus krustu un sauc: “Raugieties šurp! Te mirst Jēzus par tevi, lai tev būtu miers!”

Kristus krusts pārvērš mūsu ilgas piepildījumā un svētlaimīgā klusumā.

Kā sacīts: to mēs drīkstam piedzīvot. Un tad aizvien labāk sapratīsim, kā tas notiek: mūsu nemiera cēlonis ir mūsu vaina. Bet Jēzus krusts apklāj mūsu vainas un dod mums grēka piedošanu.

Kungs, mēs Tev pateicamies, ka mūsu dvēseles dziļākās ilgas tiek klusinātas zem Tava krusta. Āmen.