Apžēlojies par mani, ak, Dievs, Savā žēlastībā, izdzēs manus pārkāpumus Savā lielajā apžēlošanā!
Mazgā mani pavisam tīru no manas noziedzības un šķīstī mani no maniem grēkiem!
Tiešām, es atzīstu savus pārkāpumus, un mani grēki ir vienmēr manu acu priekšā!
Vienīgi Tevis priekšā es esmu grēkojis un darījis to, kas ļauns Tavās acīs, lai Tu paliec taisns Savos spriedumos un nevainojams Savā tiesneša darbā. Psalmi 51:3-6
Tik ātri es pierodu pie ļaunā
Te kāda skopulība, tur kāda neuzticība, tad kāda vienkārša neuzmanība.
Un mans skatiens aptumšojas,
Es vairs nesaskatu šķēršļus,
Vairs neredzu citus savā ceļā.
Manas ausis kļūst kurlas, es vairs nedzirdu cilvēku lūgumus.
Un es attopos uz zemes, līdzenumā, tālu no ceļa, ko Tu man esi paredzējis.
Bet raudāt par saviem grēkiem ir tik grūti!
Daudz labāk man veicas, žēloties par citiem.
Tas man padodas.
Visa pasaule ik dienas tiek iesaistīta
Manā tiesas procesā.
Esmu atradis vainīgos:
Politika, ekonomika, alkohols, kino, darbs.
Ļaudis , kas nekā nedara,
Garīdznieki, kas nekā nesaprot, kristieši un daudzi citi,
Kungs, daudzi citi.
Kopumā ņemot , apmēram visi,
Izņemot mani.
Kungs , atver man acis,
Kungs, māci mani atzīties.
Mišels Kuā.
…ir labi, ja Tu man liec saprast, ka esmu nomaldījies līdzenumā no Tevis paredzētā ceļa. Tad noskrandis, netīrs, bezspēcīgs un tomēr Tavas rokas piecelts, uz ceļiem, virzos atkal uz Tavu pusi. Tava žēlastība man neļauj pazust savā muļķībā…
P.S. Paldies jaana par šiem pārdomu tekstiem. Man ļoti patīk.