Pārdomas Adventa laikā – 4 

„TAS BIJA IESĀKUMĀ PIE DIEVA” Jņ.1:2

Vārds bija pie Dieva, ar Dievu, un tomēr Dievs bija Vārds. Tā evaņģēlists panāk, ka abi apgalvojumi ir patiesi: Dievs ir Vārds un Vārds ir pie Dieva; viena dievišķā būtība, un tomēr ne tikai viena persona. Katra persona ir visā pilnībā Dievs, no iesākuma un mūžīgi. Tie ir panti uz kuriem balstās mūsu ticība un pie kuriem mums stingri jāturas. Jo ir pilnīgi pāri saprašanai, ka var būt divas personas un katra no tām ir pilnīgs un patiesi Dievs, un nevis trīs dievi, bet viens Dievs.

Sholasti ir daudz strīdējušies par un pret, lai šo doktrīnu darītu saprotamu. Bet ja tu negribi sapīties  šo ienaidnieku tīklos, nepievērs uzmanību viņu viltībām, uzpūtībai un smalkumiem un turies pie šiem dievišķiem vārdiem. Iesakņojies tajos un paliec tajos, kā zaķis klints spraugā. Ja tu iznāc laukā un tev labpatīk klausīties cilvēku valodās, ienaidnieks tevi vedīs un tevi uzveiks, tā ka tu nesapratīsi pats, kur ir tavs prāts un tava ticība.

Ticiet man, kas esmu to piedzīvojis un izmēģinājis un kurš nekuļ tukšus salmus: Raksti mums nav doti par velti. Ja saprāts spētu turēties uz taisnas ceļa, mums nebūtu doti Raksti. Ņemiet par piemēru Āriju un Sabēliju. Ja viņi būtu turējušies pie Rakstiem un nebūtu uzticējušies saprātam, viņi nebūtu radījuši tik lielu nemieru. UN mūsu sholasti būtu kristieši, ja viņi izbeigtu mānīties ar saviem smalkumiem un turēties pie Rakstiem.

M.Luters “Iesākumā bija Vārds” – sprediķa fragmenti