Pārdomas Advekta laikā -7 

„VIŅĀ BIJA DZĪVĪBA” – Jņ.1:3a

Šie vārdi runā ne tikai par radību dzīvību, kas bija Viņā, pirms pasaule bija. Visvienkāršākajā veidā tie nozīmē , ka Viņš ir dzīvības avots un cēlonis, ka viss, kas dzīvo, dzīvo caur Viņu un no Viņa un bez Viņa nav dzīvības, kā Viņš pats saka Jāņa evaņģēlijā  14:6 „Es ESMU ceļš , patiesība un dzīvība. Un vēl, Jāņa evaņģēlijs 11:25 „ES ESMU  augšāmcelšanās un dzīvība”. Tāpēc Jānis  1.Jņ.1:1 sauc Viņu par „Dzīvības Vārdu”, runājot konkrēti par to dzīvību, ko cilvēks saņem no Viņa, tas ir, mūžīgo dzīvību, un tieši šīs dzīvības dēļ Jānis ir sūtīts rakstīt šo evaņģēliju.

To apliecina viss šis teksts. Jo  Jānis dzīvību izskaidro sacīdams: „un dzīvība bija cilvēku gaisma „. Šie vārdi neapšaubāmi parāda, ka viņš runā par to dzīvību un gaismu, ko cilvēkiem dod Kristus. Šī iemesla dēļ viņš par Jāni Kristītāju saka, ka tas ir gaismas liecinieks. Tāpēc ir acīm redzams, ka Jānis Kristītājs pasludina Kristu – nevis ar uzpūtīgiem spekulatīviem vārdiem, kā pasaku, bet gan skaidri un vienkārši, ka Kristus ir cilvēku gaisma un dzīvība uz pestīšanu.

M.Luters „Iesākumā bija vārds” –sprediķa fragments