Palīdzībai nav lieluma 

Kāds cilvēks pastaigājās pa jūras krastu. Piekraste bija nosēta ar izskalotām jūras zālēm , mazām zivtiņām un jūras zvaigznēm, kuras tika izmestas pēc negaisa jūrā. Viņš ieraudzīja mazu meitenīti, kas noliekusies ņēma mazās zivtiņas vai jūras zvaigznes un meta tās jūrā.

Cilvēks jautāja: “Kāpēc tu to dari, tu jau viņiem visiem tāpat nevarēsi palīdzēt, viņu ir tik daudz.

“Varbūt”, atbildēja meitenīte, metot tālāk jūrā vēl vienu jūras zvaigzni, „bet es būšu darījusi visu, lai šī jūras zvaigzne dzīvotu..”