Mišels Kuā “Daudzi citi…” 

Tik ātri es pierodu pie ļaunā –

Te kāda skopulība, tur kāda neuzticība,

tad kāda vienkārša neuzmanība.

Un mans skatiens aptumšojas,

es vairs nesaskatu šķēršļus,

vairs neredzu citus savā ceļā.

Manas ausis kļūst kurlas,

es vairs nedzirdu cilvēku lūgumus.

Un attopos uz zemes, līdzenumā,

tālu no ceļa, ko Tu man esi paredzējis.

Bet raudāt par saviem grēkiem ir tik grūti!

Daudz labāk man veicas, žēlojoties par citiem.

Tas man padodas.

Visa pasaule ik dienas tiek iesaistīta

manā tiesas procesā.

Esmu atradis vainīgos:

politika, ekonomika, alkohols, kino, darbs.

Ļaudis, kas nekā nedara,

garīdznieki, kas nekā nesaprot,

kristieši un daudzi citi,

Kungs, daudzi citi.

Kopumā ņemot, apmēram visi, izņemot mani.

Kungs, atver man acis.

Kungs māci man atzīties.