Mārtiņš Luters “Galda runas” -43 

Tāda prasme piemīt tikai kristiešiem, – ka es novēršos no sava grēka un negribu par to neko zināt, bet raugos tikai uz Kristus taisnību, būdams pārliecināts , ka Viņa dievbijība , nopelns, nevainība ir mani – tikpat droši, kā zinu ka šī miesa ir mana. Es dzīvoju, mirstu un aizeju paļaudamies uz Kristu; jo Viņš par mums miris un atkal augšāmcēlies. Es neesmu dievbijīgs, dievbijīgs ir Kristus. Viņa vārdā es tieku  kristīts, saņemu Svēto Vakarēdienu, mācos katehismu. Kristus rūpējas par mums, tikai mums Viņam jāuzticas. Mani pārsteidz tas, kapats nespēju paļauties uz šo mācību; par to es ienīstu sevi, – lai gan visi mani mācekļi domā, ka zina to no “a” līdz “z”.