LŪGŠANA – mazliet drosmes un, lūk, cilvēks runā ar Dievu 

Un notika, ka Viņš kādā vietā lūdza Dievu; kad Viņš bija beidzis lūgt, tad kāds no Viņa mācekļiem sacīja Viņam: “Kungs, māci mums Dievu lūgt, itin kā arī Jānis ir mācījis savus mācekļus.” Lūkas evaņģēlijs 11:1

 

Mācekļi vēlas lūgties, bet nezina, kā to darīt. Tām jābūt lielām ciešanām – vēlēties runāt ar Dievu, bet nespēt…

Kad Jēzus mūs ieved savā lūgšanā, kad varam ļaut, lai Viņa lūgšana kļūst mūsējā, kad Jēzus mums parāda ceļu pie Dieva, mācot lūgties, tad mēs tiekam atbrīvoti no to ļaužu rūpēm, kuri lūgties nespēj.

Tieši to Jēzus vēlas. Viņš grib lūgties kopā ar mums. Jēzus vēlas, lai Viņa lūgšana kļūst mūsējā un lai esam droši un prieka pilni pat to, ka Dievs mūs dzird.

Mēs lūdzamies pareizi, ja mūsu griba, visa mūsu sirds pievienojas Kristus lūgšanai. Tikai Jēzū Kristū mēs varam lūgties un tikai kopā ar Viņu mēs tiekam uzklausīti.

Tādēļ mums ir jāmācās lūgties.

Bērns iemācās runāt tāpēc, ka tēvs ar viņu runā. Viņš iemācās tēva valodu. Tāpat arī mēs iemācāmies runāt ar Dievu tāpēc, ka Dievs ir ar mums runājis un turpina runāt.

Kā bērni mēs mācāmies uzrunāt savu Debesu Tēvu Viņa valodā. Atkārtojot paša Dieva vārdus mēs sākam lūgties…

Dītrihs Bonhofers

Viens komentārs

  1. lifrei saka:

    Ļoti iedrošinoši vārdi! Tā ir, ka Tēvs runā ar mums caur Bībeli, līdz Rakstu vārdi kļūst par mūsējiem un pārtop lūgšanā.

Pašlaik komentāri ir slēgti šim rakstam.

Powered by WordPress