LŪGŠANA – mazliet drosmes un ,lūk, cilvēks runā ar Dievu (2) 

„Bez tam arī Gars nāk palīgā mūsu nespēkam, jo mēs nezinām, ko mums būs lūgt un kā ; bet pats Gars aizlūdz par mums ar bezvārdu nopūtām.”  Pāvila vēstule romiešiem 8 : 25-26

Kungs, es nāku pie Tevis.

Noguris no visa nepateiktā, Kungs, es nāku pie Tevis.

Ar bezjēdzīgās cīņās saplosītu sirdi, Kungs, es nāku pie Tevis.

Mans Dievs, es – niecība , kas uzrunā Tavu lielumu, nabags, kam nav, ar ko samaksāt, – nāku pie Tevis.

Man nav ar ko samaksāt ne par savu dzīvību, ne nāvi, ne mieru, ne cerību.

Lūk, mans šodienas psalms – noguruša cilvēka lūgšana, kurš ir izsmelts no tā, ko dzīvo, un vēl vairāk no tā , ko nedzīvo.

Kungs, šo nogurumu no nevajadzīgām lietām, šīs bezjēdzīgās cīņas, šo lielo sirdi, kas šodien tukša, es nolieku Tavā  priekšā, un tāds, kāds esmu, nāku pie Tevis.

Autors nezināms