Lūgšana 

Kādā turīgā mājā bagāti cilvēki pārstāja lūgt pirms ēdienu reizēm. Pie viņiem atnāca ciemos mācītājs. Viesim tika uzklāts izmeklēti bagātīgs galds. Tika sagādāti paši labākie ēdieni un dzērieni. Ģimene sēdās pie galda un visi skatījās uz mācītāju un domāja, viņš teiks pateicības lūgšanu pirms ēdienu reizes. Bet mācītājs teica:

“Ģimenes tēvam pienākas izteikt pirmajam lūgšanu pie galda, jo viņš ir ģimenes galva. “

Iestājās neveikls klusums, jo ģimenē jau ļoti sen nebija izteiktas galda pateicības lūgšanas . Ģimenes tēvs teica: “ Mēs jau sen nelūdzam pie galda , tāpēc, ka šī lūgšana ir nemainīga un notiek pēc ieraduma, tā ir tukša runāšana un lieks laika patēriņš. To, ka no dienas dienā un no gada gadā vienu un to pašu sakām , nekādu labumu mums nenes. Tāpēc arī vairs nelūdzam.”

Mācītājs samulsa, tad septiņgadīgā meitiņa tēvam jautāja – tēti, tad es arī varu nenākt pie tevis no rītiem un neteikt “Labrīt !“