Kungs, nāc līdzi! – Lūgsnas 

Bēdās:

Mīļais Kungs Jēzu, velc mūs vienmēr pie Sevis, ka mēs nekad nemitamies pie Tevis nākt un piestāties un visu savu sirdi nolikt Tavā priekšā.

Esi pacietīgs ar mums, kad mēs savās bēdās kurnam un sūdzamies par dzīvi un nesam pie Tavām kājām savas maldīšanās, sāpes un vainas, nopūtas un žēlabas. Māci mums kļūt klusiem Tavā priekšā, lai sadzirdam, ko Tu saki mums mūsu bēdās un ko no mums vēlies. Dod tad spēku un apņēmību Tavam vārdam paklausīt, to ieslēgt sirdī un pie tā palikt līdz mūža galam. Palīdzi; ka atskāršam Tavu Tēva prātu arī mūsu piemeklējumos. Visās mūsu bēdās esi mums tuvu, rādot, ka Tu tās zini un redzi mūsu vajadzības un vājumu. Liec mūsu sirdī Tava evaņģēlija stiprinājuma un apsolījuma vārdus, raksti tur tos neizdzēšamiem burtiem un izlej pār mums no Tavas žēlastības bagātības, ka nešaubīdamies vienmēr ejam pa Tavas taisnības ceļu – arī ja pasaule mūs vajā un nīst Tava vārda dēļ. Āmen.

S1imībā :

Kungs, es ticu, ka Tu esi ar mani manā slimībā un vājumā tāpat, kā esi ar mani bijis labās dienās. Tu mani neesi atmetis, un dosi spēku, ka es pastāvu visos pārbaudījumos. Ir daudz nelaimju un ciešanu pasaulē, ko es neizprotu, bet, ticēdams Tavam svētajam vārdam, es gribu ciesties pārliecībā, ka tam, kurš Tev tic un ir pieķēries, visas lietas galā nāk par labu. Jā, Kungs, vairo šo ticību, neatmet mani no Savas žēlastības un slēdz Savās Tēva rokās. Un ja tā ir Tava griba, tad māci mani panest manas sāpes pacietībā un lēnprātībā un rādi arī, kas ir bijis Tavs Tēva prāts ar šo piemeklējumu. Es esmu Tavs bērns, Tava tēvišķīgā palīdzība man ir vajadzīga. Stiprini pats manu ticību, manu uzticēšanos un paļaušanos. Un, es lūdzu, ja Tu gribi, dari mani atkal veselu un darba spējīgu un neļauj man tad aizmirst Savu apžēlošanos. Tavā rokā es esmu – Tev es nododas. Lai kas notiek, velc mani pie Sevis; tikai ticību es negribu zaudēt. Kungs, apžēlojies, Kungs, palīdzi. Āmen.