Ciešanas mīlestības klusumā (3) 

Klusās nedēļas trešdiena

Bet Jēzus cieta klusu. Un augstais priesteris sacīja Tam: “Pie dzīvā Dieva es Tevi zvērinu, saki mums: vai Tu esi Kristus, Dieva Dēls?”   Jēzus tam saka: “Tu to teici. Bet Es jums saku: no šī laika jūs redzēsit Cilvēka Dēlu sēžam pie Visuspēcīgā labās rokas un nākam uz debess padebešiem.” Mateja 26: 63-64

Vientuļš, pamests, spīdzināts un zaimots Jēzus stāvēja augstā priestera priekšā. Lielāku bezpalīdzību grūti iedomāties. Tomēr arī te Viņš bija situācijas noteicējs. Šajā brīdī Jēzus sniedza liecību par Sevi tiem, kas gribēja Viņa nāvi.

Ievērojiet, ka Jēzus liecināja par Sevi, atsaucoties uz diviem Vecās Derības tekstiem. Vissvarīgākā Viņam bija Bībele, tāpēc , runādams par sevi, Viņš pamatojās uz Rakstu vārdiem.

Jēzus personu nav iespējams izskaidrot, neizmantojot Bībeli. Diemžēl daudzi lieto cilvēciskus izteikumus, mēģinādami Jēzu darīt saprotamu mūsdienu cilvēkiem, kuru Bībelei netic.

Viņi Jēzu attēlo kā viedu vīru, kā cilvēku draugu, kā apspiesto aizstāvi, kā sociālās netaisnības pretinieku-revolucionāru, kā Dieva runasvīru pie cilvēkiem utt.

Tomēr nekas no minētā mums nepalīdzēs izskaidrot Jēzu. Skaidrību spēj dot tikai pati Bībele, kurā Kristus noslēpumu ir atklājuši paša Kunga iedvesmotie liecinieki: Viņš ir patiess Dievs, kas no Tēva mūžībā dzimis, un vienlaikus arī patiess Cilvēks, kas piedzimis no jaunavas Marijas.

Jēzus ir 110.psalmā sludinātais Mesija, ko pats Kungs ir licis pie Savas labās rokas. Un apustulis Pēteris šo domu turpina, sacīdams, ka pie Dieva labās rokas Jēzum ir pakļauti eņģeļi, varas un spēki. (1.Pēt. 3:22)

Jēzus ir pravieša Daniēla sludinātais Cilvēka Dēls (Dan.7:13), kas nāks debešu psdebešos. Jānis turpina; „Redzi, Viņš nāk uz padebešiem; Viņu redzēs katra acs un tie, kas Viņu dūruši; par Viņu vaimanās visas zemes ciltis. Jā ! Āmen!”(Jņ.atkl.1:7).

Jā , šim Pestītājam mēs ticam. Viņam mēs esam veltījuši savu dzīvi un atraduši Viņā patvērumu. Viņš ir visu cilvēku Kungs.

Un svētīgs, kas Viņu iepazinis ticībā!

K.f.Vislovfs  „Dienišķā maize”