187. E.Grīslis. Pārdomas par 1.Tim.4:14:15 

„Nenicini dāvanu, kas ir tevī, kas tev tika dota ar praviešu vārdiem toreiz, kad prezbiteri uzlika tev rokas. Par to gādā, pie tā palieci, lai tavs briedums būtu redzams visiem.” Pāvila pirmā vēstule Timotejam 4:14-15

***

Dieva dāvanas nāk divās šķirās: no dabas un no Svētā Gara. Vienu cildinot, neaizmirsīsim, ka arī otra ir Dieva dota, tāpēc augsti vērtējama. Šeit Pāvils nerunā par Dieva doto talantu, tas ir, dabiskajām spējām, bet par Dieva dāvāto svētību, kas saņemta ordinācijā par mācītāju. Dabas doto talantu var vieglāk saskatīt, kad tas ir ticis izkopts un labi attīstīts. Tad mēs runājam par lieliem gleznotājiem, vareniem mūziķiem, daiļskanīgiem dzejniekiem un tā tālāk. Pašā sākumā šie talanti arī vēl nav parasti neko lāga redzami – arī tad ir pacietīgi jāpiestrādā, lai tos izkoptu. Tāpat ar svētību ordinācijā. Pašā sākumā varbūt gluži nekas nav redzams, vai samērā maz. Bet dāvana ir, pamazām viņa var pieaugt un izveidoties. Ne pats dāvanaas saņēmējs, ne citi kristieši nedrīkst šo svētības dāvanu nonicināt. Nespēlēsim pārgudros kritiķus, nevīpsnāsim, nespītēsimies, sastrādājoties ar jaunajiem mācītājiem! Tas ir, cienīsim Dieva devumu! Un lūgsimies, lai mums no šīs Dieva viņiem dotās svētības arī tiek kāda līdzdalības daļiņa. Tāpēc atbalstīsim un cienīsim savu jauno garīdznieku saimi. Teiksim Dievam ik dienas jo lielu paldies, ka mums ir šie jaunie mācītāji. Viņa žēlastībā mums ir garīgā nākotne.

***

Mīļais Pestītāj! Es Tev šodien pateicos, ka Tu esi aicinājis… savā darbā. Svētī šo darbu un dāvā man ieskatu un spēku, lai es varētu būt palīdzīgs un nevis par kavēkli un sirdssāpju iemeslu. Āmen.