174. E.Grīslis. Pārdomas par 1.Tesal.2:9 

„Jūs atceraties, brāļi, mūsu darba pūles; strādādami dienām, naktīm, lai tikai jūs neapgrūtinātu, mēs jums nesām Dieva labo vēsti.” Pāvila pirmā vēstule tesaloniķiešiem 2:9

***

Kad cilvēks ir fiziski nostrādājies, tad garīgā darbā var atpūsties, un otrādi. Katra gadījumā reliģisks darbs cilvēku atveldzē. Kas vien svētdienās neiet uz baznīcu, jo ir „noguris”, lai labāk meklē kādu ticamāku izskaidrojumu. Vai ziniet, ka baznīcā var atpūsties? Te nedomāsim tikai par visiem pazīstamo iespēju „atpūtināt acis” un pa sprediķa laiku mazliet nosnausties. Te drīzāk paturēsim vērā lielisko iespēju baznīcā izvēdināt galvu, atvilkt gara elpu un stiprināt sirdi. Baznīcā mēs varam atbrīvoties no savām bažām, savām rūpēm un sava īgnuma. Baznīcā mēs spējam saņemt Dieva piedošanu, Viņa mierinājumu, ka Viņš par mums rūpēsies, un Viņa lielo solījumu, ka Viņš mūs patiešām mīl. Ja nu Dievs ir par mums, kas tad var būt pret mums?! Ja Dievs par mums gādā, vai tad tiešām mums ir bijis tā jāzūdās un jābēdājas? Beidzot, no šīm pārdomām neatstāsim ārā liecību par Svētā Gara palīdzību. Ak, mums trūkst enerģijas? Vai esam šo darba un mīlestības enerģiju meklējuši pie Dieva? Viņš var mums dot sparu un gribu strādāt daudz ražīgāk, kā mēs to līdz šim esam spējuši!

***

Mīļais Jēzu! Mani paša spēki ir tik tiešām vāji, bet Tu esi visas spēcības avots un visas varēšanas iedvesmotājs. Stiprini manu ticību, es lūdzos, lai mani spēki dzīvei pieaugtu un Tev jo cītīgi kalpotu. Āmen.