170. E.Grīslis. Pārdomas par 1.Tesal.1:5 

„Jo mūsu evaņģēlija vēstījums neparādījās vienīgi vārdos, bet spēkā, Svētā Garā un stiprā pārliecībā – jūs jau zināt, kādi mēs bijām, kad jūsu labā sākām darboties starp jums.” Pāvila vēstule tesaloniķiešiem 1:5

***

Pāvils runā par ticīgas dzīves patiesību, kas ir atkārtojusies neskaitāmas reizes. Baznīcas darba sākumā cilvēks ir gan ticīgs, gan pasekls. Kaut arī ir daudz ticības, spara, kaut panākumi seko un tie ir cienījami, tomēr pašā sākumā nekad nepadara darbu tik labi, kā vēlāk. Darbs dara meistaru. Bet šeit jāsaka vēl vairāk. Svētais Gars dod vislabāko slīpējumu; tikai tad ar Viņa palīdzību iznāk īsts meistars. Ja nu gadu gaitā ticība iesāk šķobīties vai sarukt, tad var notikt, ka zina gan vēl jo dažādus sprediķošanas veidus un dvēseles kopšanas paņēmienus, bet visam darbam pietrūkst dziļāka satura. Tā tas var notikt mācītājiem un tā tas arī gadās lajiem. Daži cilvēki pamazām nobriest; citi cilvēki atkal pamazām izžūst un nokalst. Kas ir noticis ar Jums? Vai Jūsu ticība ir augusi vai sarukusi? Vai draudzē ir lielāks prieks, redzot jūs ienākot vai izejot? Ja varam godīgi teikt, ka mūsu popularitāte ir pieaugusi, tad zināsim, ka Svētais Gars ir darbojies mūsu dzīvē un Viņam par to pateiksimies, nelepojoties ar saviem „sasniegumiem”. Ja mums kristīgā liecināšana sāk nepadoties, meklēsim palīgu pie Svētā Gara. Viņa žēlastība mūs atsvaidzinās un uzturēs!

***

Mīļais Kristu! Es Tev pateicos, ka es strādāju Tavā tīrumā. Esi man žēlīgs, dāvā nepieciešamo mīlestības spēku un ticības ieskatu, lai Tavs darbs, ar Tavu palīdzību, labi izdotos. Āmen.