161. E.Grīslis. Pārdomas par Kol.1:13-16 

„Viņš mūs izrāvis no tumsības varas un pārcēlis sava mīļā dēla valstībā, Kurā mums dota pestīšana, grēku piedošana. Jo viņš ir neredzamā Dieva attēls, visas radības pirmdzimtais; Viņā radītas visas lietas debesīs un virs zemes, redzamās un neredzamās, gan troņi, gan kundzības, gan vadības, gan varas. Viss ir radīts caur viņu un uz viņa.” Pāvila vēstule kolosiešiem 1:13-16

***

Pāvils šeit saviem vārdiem pārdomā par Jāņa ev. Pirmās nodaļas iesākuma vēsti. Jēzus Kristus nav tikai cilvēks kā visi cilvēki, bet arī Dieva Dēls, tādēļ līdzdalībnieks pasaules radīšanā un valdīšanā. Neiedomāsimies, ka Pāvils šeit vienkārši atkārto jau reiz izlasīto ieskatu. Pāvils šeit apliecina, ko ir pats piedzīvojis. Proti, ārpus Damaskas pilsētas pēkšņi Kristus viņu uzrunāja no debesīm un par varītēm atgrieza ticībā. Tā Pāvils bija personīgi piedzīvojis Kristus mūžības izmēru spēku. Tāpēc Pāvila liecība balstās uz dziļu reliģisku pārdzīvojumu. Arī mēs drīkstam meklēt un svētcerē atrast Jēzus Kristus pārlaicīgo varenību un personīgo tuvību. Baznīca mums nevar vienkārši „iemācīt”, kas Kristus ir. Nevienu pārdzīvojumu nevar iemācīties- tas ir pašam jāpieredz, tikai tad tas ir reāls. Baznīca var vienīgi norādīt sagatavošanās ceļu un aicināt uz dievkalpojumiem, Bībeles stundām, kopējām lūgšanām, reliģiskas literatūras lasīšanu un pārrunāšanu, utt. Tāpēc mēs netiepsimies un neprasīsim: pierādiet, kas ir Jēzus Kristus! Izskaidrojiet! Vai var izskaidrot mīlestības siltumu, svaiga gaisa atveldzi, līdzjūtības stiprinājumu? – Ir jāmeklē, jābūt gataviem saņemt un ir jālūdz, lai citi par mums lūgtu Dievu. Dievs mūs neatstās savu durvju ārpusē!

***

Es Tev pateicos, debesu Tēvs, par manu draugu un paziņu ticību! Es Tev saku paldies par to siltumu, kas plūst no šīs ticības. Savā žēlastības spēkā, ļauj man paļauties uz Tavu svētību un ticēt, ka tā man nekad nepaies garām. Āmen.