144. E.Grīslis. Pārdomas par Efez.6:4 

„Tēvi, nekaitiniet savus bērnus, bet audziniet un pamāciet tos būt paklausīgiem tam Kungam.” Pāvila vēstule efeziešiem 6:4

***

Tā kā senos laikos tēvam bija galvenā vieta ģimenē, tad Pāvils brīdinājumu saka viņiem. Tagad tas ir jāattiecina uz abiem vecākiem. Jautājums ir nopietns. Bērni tiek kaitināti dažādos veidos. Kad pašam ir slikts garastāvoklis, to var jo viegli mēģināt atvieglot ar uzbrukumu bērniem – ne tikai ar fizisku brutalitāti, bet ar saltu ironiju, pazemošanu un nonicināšanu, arī ar pārmetumu virknējumiem. Netrūkst vecāku, kas bērniem pareģo: no tevis nekas kārtīgs neiznāks! Ir vecāki, kas tieši sagaida, lai viņu bērniem dzīvē neveiktos, jo tad, lūk, būs nepieciešams vecāku atbalsts! Tādēļ gadās vecāki, kas tīšām audzina bērnus ar gļēvu raksturu, jo tad tie vienmēr būs vecākiem padoti! Galu galā tomēr ir daudz mazāk svarīgi uzskaitīt, ko citi dara attiecībā uz saviem bērniem un mazbērniem, kā paskatīties, ko mēs paši darām. Kādas ir mūsu attieksmes pret jauno paaudzi? Esmu reizēm noskatījies, ka mūsu sabiedrībai netrūkst cilvēku, kas jauniešus nepārtraukti kritizē: „Kāpēc tev nav balta blūzīte, kāpēc tu nenogriez matus kā kārtīgs cilvēks, kāpēc tev mugurā tāds briesmīgs apģērba gabals, kāpēc tu dari tā un ne citādi, kāpēc tu esi tāda un ne citāda utt.!” Neapšaubāmi, mēs savu jauno paaudzi mīlam. Tādēļ ir grūts temats, kā jaunus zirgus saradināt ar veciem arājiem.

***

Mīļais Pestītāj! Māci man dzīves gudrību, lai es nevietā nesarūgtinātu dzīvi ne citiem, ne arī sev, bet pacietīgi pildītu Tavu svēto gribu arī savā dzīvē. Āmen.