11. Dvēseles vērtība 

Vai tu zini, ka tu esi pazudis? Vai tavā prātā jebkad ir uzaususi šī šausmīgā patiesība? Ne tikai, ka tu būsi pazudis kaut kad nākotnē, bet ka tu esi pazudis jau tagad, „jau nosodīts.” Vai tu esi aptvēris šo bīstamo faktu? Vai tu tam tici? Vai man jāceļ gaismā pierādījumi, lai tevi pārliecinātu? Vai tu gribētu, lai es aprakstu tās ciešanas, kas sagaida grēku nenožēlotāju, pirms tu atgriezies un tiec izglābts? Vai man tevi jāpārliecina?

Patiesi , nē! Jo, ja Dieva Gars tevi nevelk, kāda cerība ir man? „Neviens nevar nākt pie manis” teica Jēzus, „ja viņu nevelk Tēvs.”Vai Viņš tevi velk, un vai tu esi gatavs klausīties? Labi, turpināsim, un būtu labi, ja tu nopietni pārdomātu tās svarīgās domas, ko es tev likšu priekšā.

Vispirms es gribu tev teikt , ka Dievs nebūtu sagādājis tev pestīšanu, ja tu jau nebūtu glābts (pestīts). Izpirkšanas nepieciešamība jau pati par sevi ir pietiekoši pierādījums, ka cilvēki ir pazuduši. Kāpēc Dievs deva savu vienpiedzimušo Dēlu, lai Viņš mirtu pie krusta? Kāpēc būtu vajadzīgs šis lielais Pestīšanas plāns? Ja cilvēki nebūtu bijuši pazuduši, ja glābšana nebūtu vajadzīga, tad šī izpirkšana būtu bijusi nevajadzīga, un Jēzus Kristus būtu velti miris.

Bet vai pestīšana bija nevajadzīga? Vai Jēzus velti cieta? Protams, ka nē. Tas bija tādēļ, ka Dievs zināja, ka cilvēki ir pazuduši un ka tiem vajadzīgs Pestītājs, tādēļ Viņš deva savu Dēlu. Un jau pats Kristus nāves fakts pierāda, ka cilvēki ir pazuduši. Pestīšanu, mans draugs, tev sagādāja pats Dievs, lai tu „nepazustu bet dabūtu mūžīgo dzīvību.”

Ja tu nebūtu pazudis, Dievs tevi tā neskubinātu saņemt glābšanu jeb pestīšanu.” Un jau pats fakts, ka Viņš tik uzticīgi tevi brīdina, tik nopietni lūdz un aicina, vajadzētu būt pietiekošs pierādījums tev, ka tik lielā drošībā tu nemaz neesi. Vai tu nedzirdi Viņā balsi? Vai tu jau daudzus reizes neesi lasījis Viņa aicinājumu? Tad klausies, ko Viņš tev tagad saka.

„Visi izslāpušie, nāciet pie ūdens, un kam nav naudas, pērciet un ēdiet! Nāciet, pērciet maizi bez maksas, par velti, arī vīnu un pienu!”(Jes.55:1) „Meklējiet to Kungu, kamēr Viņš ir tuvu! Bezdievis lai atstāj savu ceļu un ļaunprātis savas domas, un atgriežas pie tā Kunga, ka tas par viņu apžēlojas, un pie mūsu Dieva, jo Viņš ir bagāts žēlastībā.” (Jes.55:6,7) „Atgriezies, jel atgriezies no saviem ļaunajiem ceļiem! Kāpēc tu gribi mirt? (Ec.33:11)

Vai tas pietiekoši nepierāda, ka tu esi pazudis. Kāpēc tad Dievam vajadzētu skubināt tevi atgriezties no tava paša ceļiem un nākt pie Viņa? Kāpēc Viņam vajadzētu tā rūpēties par tavu glābšanu? Paklausies draugs! Tu esi pazudis un tev vajadzīga pestīšana!”

Ak, kaut tu varētu aptvert, ko nozīmē būt pazudušam! Kaut tu varētu aptvert, ko nozīmē būt pazudušam! Kaut tu varētu aptvert, ko nozīmē būt pazudušam! Kaut tu zinātu dvēseles vērtību! Vai tu jeb kad esi apstājies un padomājis par to? Vai tu spēj pareizi novērtēt, aptvert tā nopietnā jautājuma nozīmi, ko tev jautā Dievs: „Ko tas cilvēkam palīdz, ka viņš iemanto visu pasauli un zaudē savu dvēseli?” (Mk.8:36) Vai tu esi aprēķinājis ieguvumu un zaudējumu, un vai rezultātā tu vari uzrādīt ieguvumu?

Nāc, pamēģināsim nosvērt šīs liets Dieva svaru kausos. Vienā kausā pasaule ar visu tās greznumu un varu, visu tās bagātību un slavu, visiem tās greznumu un varu, visu tās bagātību un slavu, viesiem tās priekiem un izpriecām! Liec visu to iekšā, sakrauj augstā kaudzē, lai viss mirdz un zaigo savā pasaulīgajā spožumā! Ņem bagātību, visu pasaules tautu bagātības kopā ar vēl neatrastajām dimanta un citu dārgakmeņu krātuvēm! Liec to visu uz svariem! Pieliec vēl klāt pasaules ķēniņu un valdnieku godu, rakstnieku, dzejnieku, mākslinieku, filozofu, valsts vīru un pasaules iekarotāju slavu! Ņem vēl visu laikmetu laika kavēkļus, izpriecas un baudas; ņem visu to, ko cilvēki uzskata par dārgu, un liec svaru kausā!

Un nu aizej pie Dzīvības ķēniņa un palūdz lai Viņš ieliek otrā svaru kausā vienu vienīgu dvēseli. Paskaties , kas notiks. Svaru kauss ar dvēseli, kaut arī to cenšas atsvērt pasaule un viss, ko tā sevī ietver, acumirklī nosveras un , pie tam, cilvēka dvēsele vēl nav pilnīgi novērtēta. Tukšs viņš pasaulē ienāca un tukšs viņš to atstās, lai arī ko viņš šeit dzīvodams būtu sakrājis. Neko no šīs pasaules mantām viņš sev līdzi paņemt nevar.

Tātad ”ko tas cilvēkam palīdz, ka viņš iemanto visu pasauli un zaudē savu dvēseli?” Visas pasaules skumjas, visas asaras, ko cilvēku acis ir izraudājušas, visas sāpes un sēras, visu lielo karu ciešanas, visu neskaitāmo siržu mokas nevar līdzināties vienas pazudušas dvēseles šausmīgajam izmisumam.

Cik izmisusi dvēsele, kas atšķirta no Dieva!

Bez cerībām, bez debešķīgās gaismas,

Uz mūžu mūžiem ieslīgusi tumsā baismā,

Tai nāves valstībā , kas Kristus mīlestību nievā…

Bet, „Cilvēka Dēls it nācis meklēt un glābt pazudušo”(Lk.19:10) Kāda brīnišķīga patiesība! Kāds grandiozs vēstījums! „Meklēt un glābt „Pazudušo” tālu prom no ganāmpulka nomaldījušos avi aukstā , kailā kalnu nogāzē, grēcinieku, kas noklīdis no šaurā ceļa, kas bezpalīdzīgs un pazudis „bez cerības un bez Dieva šinī pasaulē.” Tevi mans brāli, tevi, mana māsa, tevi, kas jūti un zini , ka esi pazudis! Jēzus Kristus „ir nācis meklēt un glābt pazudušo”- tevi. Viņš ir gatavs un labprāt grib uzņemt tevi šai brīdī.

Vai tu gribi atstāt savus maldu ceļus : „vai tu gribi, tāpat kā pazudušais dēls , „nākt pie atziņas”, griezties atpakaļ uz sava Tēva mājām, pārliecināts par siltu un sirsnīgu uzņemšanu? Atstāj grēka taku, pa kuru tu tik ilgi esi gājis, ļauno dzīvi, kuru tu līdz šim esi dzīvojis, visas pasaules neprātības, no kurā allaž esi atgriezies vīlies, maldināts un salauztu sirdi; atstāj grēka baudas, kurām tu tik bieži esi nodevies – nāc, atstāj visu; Dvēseļu Gans sauc tevi pie Sevis

„Ikvienam , kas dzer no šī ūdens,” Jēzus brīdina,” atkal slāps, bet kas dzers no tā ūdens, ko ES tam došu, tam nemūžam vairs neslāps.” (Jņ.4:13,14)

Ak, pazudušais, saki man, ko tu esi ieguvis no grēka: ko pasaule tev devusi; Kā tā ir atalgojusi tevi. Vai sākumā tā nav tev uzsmaidījusi, bet tad izmetusi ārā, pametusi tevi ceļmalā ar asiņojošām brūcēm – bez mājām, bez pajumtes?

Bet Jēzus Kristus – vai Viņš ar tevi tā apiesies? Nekādā ziņā! Viņš nāca „meklēt un glābt” tevi jo Viņš zināja , ka tu esi pazudis. Tāpēc nāc pie Viņa, atstāj cūku sēnalas, ļauj , lai Viņš novelk tavu sārņaino nabadzības un grēka tērpu un apģērbj tevi Savā taisnīgumā. Pat tagad, jūtot, ka grimsti pēdējo reizi, sūti augšup saucienu pēc palīdzības un saki: „Kungs, palīdi man, es eju bojā!”

Es esmu glābts un pestīts, man grēki piedoti!

Jo Kristus dēļ es zinu, ka būšu Debesīs.

Es biju zudis grēcinieks, kam nav vairs cerības;

Nu laimes pilns jums saku es :”Es esmu Dieva bērns!”