127. E.Grīslis. Pārdomas par Gal.1:3-4 

„Žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un Kunga Jēzus Kristus, Kas pats sevi ir nodevis par mūsu grēkiem, lai mūs izglābtu no šīs tagadējās ļaunās pasaules pēc Dieva mūsu tēva prāta” Pāvila vēstule galatiešiem 1:3-4

***

Tas ir sveiciens – un svētība. Kā sūtnis Pāvils nenāk ar savu vēsti, paša sagudrotu un formulētu, bet kā rūpīgs sekretārs pieraksta to, kas viņam ir uzdots rakstīt. Pāvila stāsta centrā ir notikums: Kristus miršana un augšāmcelšanās, kā arī šī notikuma izskaidrojums – tieši ar šādu uzupurēšanos Kristus ir izpestījis cilvēci no tās grēkiem, izpircis un atbrīvojis no mūžīgās nāves. Kristīgā baznīcā mēs par Jēzu Kristu runājam tik centrāli tādēļ, ka Kristus mūs, grēciniekus, saved kopā ar Dievu, uz, savedot mūs, skaidro un šķīsta. Ka pasaule ir ļauna, to zinām arī mēs bez sevišķas skaidrošanas. Bieži vien mēs šo, uz savas ādas piedzīvoto ļaunumu tomēr cenšamies izskaidrot bez grēka jēdziena palīdzības. Tad mēs norādām ar pirkstiem uz to un to valsti, minam vārdā šo valstu iekārtas un valstsvīrus un iedomājamies, ka esam uz to uzrādījuši īstos vaininiekus. Patiesībā mēs rādām tikai uz īstā vaininieka rokas puišiem un meitām. Visu ļauno izrīcību iedvesme ir nākusi no grēka. Grēks ir visu mūsu ciešanu un nelaimju sakne. Tieši tādēļ, ka grēks ir pārcilvēcīga vara, mums ir nepieciešams Dieva sūtīts Pestītājs, kas vienīgais mūs spēj izglābt.

***

Mīļais Jēzu! Lūdzu, pasargā mani no pārgudras iedomas, ka pasauli mēs, cilvēki, varētu salāpīt ar savām rokām. Ļauj mums saskatīt Tavas upurnāves nepieciešamību – mūsu vienīgo glābiņu no ļaunuma un grēka varas un mūžīgās sodības. Āmen.