101. E.Grīslis. Pārdomas par 2:17 

„Jo mēs neesam tādi, kā lielais vairums, kas lieto Dieva vārdu veikalam, bet mēs runājam no skaidras sirds, kā Dieva uzdevumā un Dieva priekšā Kristus spēkā.” Pāvila otrā vēstule korintiešiem 2:17

***

Cilvēki ar samaitātu sirdsapziņu ir jau sen to atklājuši jau sensenos laikos, ka ar labām lietām var labi iedzīvoties. Viens otrs tad ir sācis reliģiju turēt kā slaucamu govi. Mūsu laikos pat netrūkst veseli ganāmpulki! Un tā kā mūsu laikos reklāmu industrija prot no oda iztaisīt ticamu ziloni, tad arī reliģiskā laukā rodas ražojumi, kuriem ar patiesu ticību ir gaužām maz kopsakarības. Šeit senajām baznīcām ir liela vēsturiska priekšrocība. Gadu gaitā mēs esam izkārtojuši pārvaldes struktūras, izvērtes metodes un kvalitatīvi augstus šķēršļus, lai pasargātu Kristus ganāmpulku no afēristiem, kas safantazē izskatīgas un pievilcīgas ēsmas, lai apkrāptu neuzmanīgos. Pie tam mūsu baznīca šo sava darba kvalitāti ir sasniegusi brīvā pieejā, bez cenzūras un bez spaidiem. Tas nozīmē, ka mūsu cilvēkiem jau ir ieaudzināta zināma mēra sajūta, pietātes izpratne un reliģiozitātes cienīšana. Mūsu cilvēki novērsīsies sašutumā, nevis sekos tādam mācītājam, kas altāra priekšā sāks spēlēt ermoņikas, kancelē kāps peldu mētelī un pārdos dvieļus par $35.00 tikai tāpēc, ka tos skārušas viņa „svētās” rokas!

***

Mīļais Jēzu! Lūdzu, uzturi mūs dievbijībā un pasargā mūs no klauniem, svētuļiem un afēristiem, kas Tavā vārdā mēģina iedzīvoties. Ļauj Tavas patiesības šķīstajai gaismai ik dienas izgaismot mūsu sirdis un domas, lai mēs visi Tev kalpotu patiesā un goddevīgā dievbijībā. Āmen.