81. E.Grīslis. Pārdomas par 1.Kor.12:4-5 

„Ir dažādas dāvanas, bet viens pats Gars; Ir dažādas kalpošanas, bet viens pats Kungs.” Pāvila pirmā vēstule korintiešiem 12:4-5

***

Cilvēkiem ir divējādas dotības: dabiskās, iedzimtības ceļā iegūtās, un garīgās, caur ticību saņemtās Svētā Gara dāvanas. Parasti mēs daudz uzmanības pievēršam no cilvēku dabas un tādēļ iedzimtības ceļā iegūtām spējām un apbrīnojam lielus komponistus, rakstniekus, zinātniekus utt. Kristīgā baznīcā sava ievērojama vieta pienākas arī Gara dāvanām. Jo kristiešus Svētais Gars neatstāj tukšā. Viņš dod savu zināmu iedvesmu un savas noteiktas spējas, kādas mums agrāk vienkārši nebija. Šīs spējas mums netiek dotas, lai mēs ar tām lepotos un staigātu paceltiem deguntiņiem. Nē, šīs ir kristīga darba spējas, lai mēs veiksmīgāki spētu nest ticības liecību, dāvāt mīlestību un kļūt par derīgiem kalpiem un kalponēm, vedot citus pie Kristus. Bieži notiek, ka mēs savu Svētā Gara dāvanu, specifiski un īpatnēji katram dotu, nemaz nepamanām un tādēļ ne izkopjam, ne arī liekam lietā. Kā ir ar Jums, cienīto lasītāj? Kas ir tā Svētā Gara dāvana, kas Jūsu dzīvē var spīdēt mūžības gaismā un siltumā?

***

Mīļais Debesu Tēvs! Es Tev pateicos, ka Tu rūpējies par mani, mazu, nesvarīgu cilvēku. Es Tev pateicos, ka Tu mani esi apdāvinājis ar savu žēlastību un kādu sevišķu darba un kalpošanas spēju. Palīdzi man uzdrošināties Tev cītīgi kalpot, lai es darbā un svētcerē atklātu, kā es Tev visveiksmīgāk spēju dot godu. Āmen.