80. E.Grīslis. Pārdomas par 1.Kor.11:18-19 

„Vispirms es dzirdu, ka jūsu draudzes sanāksmēs notiekot šķelšanas, ko es pa daļai arī ticu. Novirzieniem arī jābūt, lai taptu redzami jūsu starpā ticībā rūdītie.” Pāvila pirmā vēstule korintiešiem 11:18-19

***

Kā parasti, apustulis Pāvils dzīves situāciju izskaidro reāli un svētcerīgi. Proti, ticībā rūdīti cilvēki, tas ir, ar dziļu, nopietnu un dzīvu ticību, nepadodas lielajam kārdinājumam sākt kašķēties un šajā procesā sevi uzdot par svētākiem. Nealosimies, tas ir liels kārdinājums sevi uzskatīt par svētāku un tad sameklēt kādus pāris tikpat nestabilus domubiedrus, un nodibināt savu „īsto” kristiešu pulciņu. Īsts tur ir tikai neprāts! Patiesi un īsti kristieši meklē tautas kopgaitu, lai tur savā ticībā dalītos. Sektu nodibināt nav nekāda sevišķa māksla – bet palikt pie kopības, tur dzīvot un tur ar savu dzīvi un vārdiem liecināt, tas ir svētīgs darbs. Tajā pašā laikā pūļa iedomas nav katrā gadījumā patiesība. Tikai Dieva vārds ir patiesība reliģijā! Ir labi, ja jums ir „Sava pārliecība”. Bet ir vēl labāki un pat nepieciešami, lai šī jūsu „pārliecība” būtu celta uz Bībeles pamata un nevis uz savām iedomām. Bet arī šeit nealosimies: Bībeles pamats ir atrodams rūpīgi Bībeli lasot un plaši pārzinot, nevis mazliet pašķirstot.

***

Mīļais Debesu Tēvs! Tu man esi atklājis savu svēto gribu Bībelē. Palīdzi man, lai es ikdienas tur meklētu atveldzi un ieskatu, un tā mācītos dzīvot no Tava svētā vārda. Āmen.