26.oktobris – K.O.Rozeniuss “Dieva Vārds katrai gada dienai” 

Jo visi, ko vada Dieva Gars, ir Dieva bērni (Rom. 8:14).

Izšķirošā pazīme, kas Dieva bērnus atšķir no visiem cilvēkiem šai pasaulē, ir tā, ka viņus cauri šim laikam vada Dieva Gars. Gara bērni ir Dieva bērni. Visi, ko vada Dieva Gars, ir Dieva bērni. Tie, kurus nevada Gars, nav Dieva bērni.

Šis teksts mums rāda lielo, vispārējo pazīmi, ar ko Dieva bērni atšķiras no citiem cilvēkiem. Visā pasaulē mēs varam vērot šo lielo atšķirību. Viss lielais ļaužu pūlis dzīvo vienīgi pēc savas miesas – vai nu brīvā un rupjā veidā pēc savām un pasaules kārībām, vai arī smalkākā veidā, tiecoties pēc savas paštaisnības, bet tie nedzīvo Dieva vārda un Gara vadībā.

Bet Kristus Evaņģēlija vadībā cilvēki arvien rūpējas par to, kā pareizi ticēt un sekot Kristum, un par spīti visām savām vājībām un nopūtām savā dzīvē tiecas pēc paša galvenā – ticēt un dzīvot Kristum. Viņi nodod nāvē miesu un ar vārdiem un darbiem apliecina savu Kungu. Ar visu savu dzīvi viņi dodas pretējā virzienā nekā pārējā pasaule. Šādas lietas nekad nenāk no miesas un asinīm, bet ir Dieva Gara radītas. Jo visi, ko vada Dieva Gars, ir Dieva bērni.

“Dieva bērni”! Kas spēj ticēt vai aptvert ko tik diženu? Tie, kas tam viegli notic, katrā ziņā nav nopietni domājuši, ko šie vārdi nozīmē. Tie, kas ir domājuši par šo vārdu nozīmi, nekad nav spējīgi to pilnībā apjēgt, jo tas ir pārlieku diženi un mūsu sirdis ir par šauru. Padomā, mēs esam lielā, visvarenā Radītāja bērni, dēli un meitas, nevis kalpi un kalpones!

Kad aplūkojam šos apustuļa vārdus, mēs zināmā mērā spējam apjaust, cik diženi tas ir. Viņš saka, ka, ja esam bērni, tad arī līdzmantinieki ar vienpiedzimušo Dēlu, “līdzmantinieki ar Kristu”. Un viņš apgalvo, ka Kristus ir pirmdzimušais daudzu brāļu starpā. Bet kā tas jāsaprot? Būt kāda bērnam patiesībā parasti nozīmē būt no kāda dzimušam.

Vai mēs šādā nozīmē esam Dieva bērni? Noteiktā izpratnē Tēva “vienpiedzimušais” ir vienīgais Dieva Dēls, kas no Tēva mūžībā dzimis un kam ir dievišķa daba. Bet citā izpratnē visi Dieva bērni virs zemes ir dzimuši no Dieva, ar Garu topot par “jaunām radībām”. Parasti ir divi veidi, kā kļūt par kāda dēlu: pirmais – piedzimšana, otrais – adopcija. Lielajam Dievam ir labpaticis, ka topam par Viņa bērniem abos šais veidos.

Apustulis par to raksta Vēstulē efeziešiem 1:5: “Pēc Savas gribas labā nodoma Viņš jau iepriekš nolēmis, ka mums būs Viņa bērniem būt caur Jēzu Kristu.” Jānis bieži runā par pirmo veidu. Viņš, piemēram, saka: “Dieva bērniem,.. kas nav dzimuši ne no asinīm, ne no miesas iegribas, ne no vīra gribas, bet no Dieva (Jņ. 1:12–13).

Un vēl: “Ikviens, kas ir no Dieva dzimis, nedara grēku, jo Viņa sēkla paliek viņā un tas nevar grēkot, jo viņš ir no Dieva dzimis” (1. Jņ. 3:9). Kāds debesu brīnums ir virs mūsu grēcīgās zemes! Tas nes dzīvus Dieva bērnus, kas ir dzimuši no Dieva. “Kāds Dieva bagātības, gudrības un atziņas dziļums! Cik neizprotamas Viņa tiesas un cik neizdibināmi Viņa ceļi” (Rom. 11:33).

Tas, ka esam Dieva bērni, apkopo visu, ko trīsvienīgais Dievs ir darījis cilvēkam kā Radītājs, Izpircējs un Svētdarītājs.

Ja tas tev šķiet par augstu aptvert, ka esi Dieva bērns, tad atceries, ka tieši šim nolūkam Dievs no paša sākuma radīja cilvēku, veidodams to pēc Sava tēla un līdzības, lai cilvēks kļūtu par mantinieku visam, ko Viņš radījis, jā, pat sagatavodams viņam debesu mājokļus.

Bet tu saki: mēs esam krituši, mēs esam viscaur grēcīgi! Atceries, ka tieši tādēļ Dievs ir devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai Viņš kļūtu cilvēks kā mēs un ar Savu paklausību, kas sniedzas līdz nāvei, atgūtu mūsu zaudētās tiesības būt par Viņa bērniem. Vai tas šķiet neiespējami, ka tu vari būt Dieva bērns, juzdams sevī tik daudz grēka? Tad padomā par visu, ko Kristus darījis mūsu glābšanai.

Un tu atkal iebilsti: bet tādēļ jau visi cilvēki nav kļuvuši par patiesiem Dieva bērniem. Tad jāatbild šādi: mēs esam piedzimuši no Dieva, no Viņa Gara. Kaut arī visā savas miesas ļaunumā un cīņā tu nevari atbrīvoties no grēka, tu tomēr neturpini dzīvot grēkā, jo Dieva “sēkla” paliek tevī un Dieva Gars cīnās pret grēku, soda, mierina un vada tevi.

Apdomā šī teksta vārdus: visi, ko vada Dieva Gars, ir Dieva bērni. Ja raugāmies uz mūsu dievbērnības pamatu – paša trīsvienīgā Dieva darbu – par spīti visām mūsu sirds vājībām un pretrunām mēs arvien apliecinām, ka, gluži kā Dievs ir lielāks par mūsu sirdi, tikpat patiesi mēs esam Dieva bērni, kurus vada Dieva Gars.