59. E.Grīslis. Pārdomas par 1.Kor.1:9 

„Dievs ir uzticīgs, kas jūs aicinājis sava Dēla Jēzus Kristus, mūsu Kunga, sadraudzībā.” Pāvila pirmā vēstule korintiešiem 1:9

***

Nenoliedzami, pasaulē ir uzticami cilvēki, kas tur savu vārdu. Senos laikos teica „vīrs un vārds”. Tā ir Flaternitas Livonica devīze. Netrūkst arī sievietes, kas tāpat tur savu doto vārdu. Pat mazi bērni pazīst uzticības svētību. Un tomēr visa cilvēku uzticība ir cilvēcīga – ar noteiktām robežām. Mēs savus solījumus varam pildīt, tikai kamēr dzīvojam un kamēr to atļauj veselība un materiālie apstākļi. Protams, visi solījumi jau nav vienādi. Mūsu lojalitāte var palikt nemainīga, kamēr tās konkrēta realizēšana var atkarāties no situācijas. Tajā pašā laikā ir arī jāatzīst, ka līdz ar solījuma turētājiem mēs dzīvē sastopam arī solījumu neturētājus un goda vārda lauzējus. Tie savu vārdu tur tikai kamēr tas viņiem ir izdevīgi. Pāvils mums šeit sludina, ka Dievs ir absolūti uzticīgs. Tieši tādēļ, ka Viņš ir visspēcīgs, nekas nevar aizkavēt Viņa dota solījuma izpildīšanu. Cilvēkiem var kādreiz iznākt (kaut vai ar sirdssāpēm un kaunu) atzīt: gaužam gribēju, bet, redzi, nevarēju! Dievam nekas nav neiespējams. Tādēļ celsim savu dzīvi uz Dieva solījumu pamata. Dzīvē vispirms rēķināsimies ar Dievu, jo Viņš ir vienīgais absolūti stabīlais dzīves elements. Ne par velti Mārtiņš Luters mācīja dziedāt: „Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils”!

***

Mīļais Jēzu! Mēs lūdzamies, esi mums šodien Palīgs un Glābējs. Dienās baltās un nebaltās, paliec Tu mums klāt, lai Tavā uzticībā mēs atrastu savu sirds mieru, paļāvību un drosmi Tev kalpot un Tev godināt. Āmen.