17. E.Grīslis. Pārdomas par Ap.d. 16:25-26 

„Ap pusnakti Pāvils un Sīla, lūgdami Dievu, dziedāja slavas dziesmas, un ieslodzītie viņos klausījās. Piepeši notika liela zemestrīce, tā ka cietuma pamati sakustējās; tūdaļ atvērās durvis, un visiem nokrita važas.” Apustuļu darbi 16:25-26

***

Kristīgi cilvēki var pavisam reāli sagaidīt, ka neticīgie viņus ienīdīs un, ja vien tas būs iespējams, dažādi vajās. Pāvils un Sīla, centīgie misionāri, drīz vien atradās ieslodzījumā. Bet viņi šo notikumu neuzskatīja par nelaimi. Cietums tagad deva iespēju apliecināt Kristu tiem, kas citādi šo pestīšanas vēsti nebūtu dzirdējuši! Un tā nu abi misionāri dedzīgi dziedāja slavas dziesmas Dievam! Vāja ticība to nespētu, bet droši vien skaļi vaimanātu, apšaubot tās pašas ticības drupatas, kas vēl ir palikušas. Te redzam lielo atšķirību: ticība meklē dzīves jēgu, kur Dievs sūta; vāja ticība vai neticība meklē piepildīt savas iegribas. Un kā mēs rīkojamies? Ko mēs darām nebaltās dienās? Vai mēs slavējam vai sūdzamies? No šīm abām nostājām var ātri vien apjaust cilvēku garīgo nostāju. Arī mūsu! Tāpēc stiprināsim savu dzīves ēku, kamēr vēl nepūš saltie ziemas vēji! Meklēsim spēku Dieva vārdā un lūgšanā, baznīcas cītīgā apmeklēšanā un kristīgā tuvībā. Tad, Jēzus pasargāti, pastāvēsim nedienās!

***

Mīļais Pestītāj! Esi Tu šodien mūsu glābējs un stiprini mūs mūsu vājumā. Neļauj mums tukši zūdīties, bet ved mūs pie rokas, lai Tavā žēlastībā saņemtu Tavu spēku un dalītos Tavā uzvarā. Āmen.