13. E.Grīslis. Pārdomas par Ap.d.8:18-19 

„Bet Sīmanis, redzēdams, ka apustuļiem rokas uzliekot, dabū Svēto Garu, tiem piedāvāja naudu, sacīdams: „Dodiet man šo spēku, ka tas, kam es rokas uzlieku, dabū Svēto Garu.”” Apustuļu darbi 8:18-19

***

Svēto Garu var saņemt kā Vasarsvētku dienā – tieši no Dieva. Tad tā ir ticības dāvana draudzei un spēks kalpot mīlestībā. Svētā Gara dāvana ir arī saņemama no ticīga cilvēka rokām, svētcerē un aizlūgšanā. Šie nebūs vienīgie veidi, jo Dievs jau ir savā žēlastībā devīgs. Bet Svēto Garu nevar ne paņemt ar varītēm, ne arī nopirkt ar naudu. Tas nozīmē, ka cilvēks nekad un nekādā veidā nevar iegūt kontroli pār Dievu. Mēs drīkstam lūgt, bet nespējam diktēt. Mēs vienmēr paliekam Dievam padotie. Ticīgi cilvēki ir pateicīgi par šādu attieksmju izkārtojumu, jo apzinās, ka mēs savā cilvēcīgā aprobežotībā dzīvē nespētu veiksmīgi izkārtot savu dzīves gājumu, lai sasniegtu Dieva norādīto mērķi – mūžīgo dzīvību debesu svētlaimē. Ikviens mēģinājums pašam sevi pestīt un savu mūžību nodrošināt ar pašceptiem plāniem var vienīgi beigties traģiski un gaužām sāpīgi. Neticība šādu situāciju nevēlās pieņemt, bet turpina meklēt savu paša ceļu. Kurā no diviem iespējamiem virzieniem dodamies mēs?

***

Mīļais Pestītāj! Pasargā mani no pārgudrības, lai es savā iedomībā neiesāktu rāpties pāri mūžības augstajai sētai, bet pazemīgi meklētu Tavus atvērtos žēlastības vārtus, lai Tev pateiktos par Tavu rūpību, gādību un brīnišķo mīlestību. Āmen.