216. Stāsts par dumjo jaunavu, kura kļuva gudra 

Reiz bija kāds stāsts par desmit jaunavām. Piecām gudrām un piecām ģeķīgām. Piecas tika pie līgavaiņa, piecas līgavainis nepazina. Visas samierinājās, viena ne. Viņa bija ārkārtīgi mīlējusi līgavaini, nebūdama viņa sieva. Aiz bēdām viņa gribēja darīt sev galu. Jaunava gāja uz upi skatīties viļņos. Pusceļā viņu panāca Jēzus.

“Kurp tu ej?” viņš jautāja jaunavai.

“Es gribu līgavaini, bet zinu, ka viņš pieder citai sievietei.”

“Tur neko nevar darīt,” Jēzus teica. “Man ir mana līgava. Tu vari būt tikai viesis mūsu kāzu mielastā.”

“Labi,” jaunava samierinājās un pēkšņi kļuva gudra

Komentāri ir slēgti.

Powered by WordPress