12.03. Mārtiņa Lutera Svēto Rakstu apceres katrai dienai, 3.decembris 

Tad nu ziniet, ka Tas Kungs mani brīnišķi vadījis. (Ps. 4:4)

Tas ir, itin kā būtu sacīts: kam gan jūs svārstāties šurpu turpu, kādēļ meklējat paši savu padomu un palīdzību drīz šeit, drīz tur, kādēļ meklējat drīz šo, drīz citu mierinājumu? Tas viss taču ir tīrie nieki, meli, kas nespēj līdzēt, – ar tiem jūs tikai pieviļat paši sevi. Atzīstiet un ziniet, klausieties un ticiet: kurš grib būt Dieva svētais, kurš vēlas saņemt Viņa žēlastību un pateikt Viņam, tam jāļauj, lai Dievs viņā brīnišķi darbojas. Bet, ja jūsu vai kādas citas radības padoms un palīdzība spētu jūs glābt, – tas nebūtu nekas brīnumains; kas nesniedzas pāri jūsu saprašanai, tas nav brīnums. Savukārt tad, kad jūs zaudējat cerības, kuras bijāt likuši uz sevi vai citiem, kad atstājat savu lietu vienīgi Dieva ziņā, – tad notiek tā, kā rakstīts psalmā : “Viņš savai taisnībai liks starot kā gaismai un tavām tiesībām kā saulainai dienai.” (Ps. 36:6) Taču tas viss notiks savā laikā un savā veidā, par ko ne jums, ne kādam citam nekas nav zināms.