143. Pasaka par pazudušo santīmu 

Reiz dzīvoja kāds santīms. Sākumā viņš bija jauns un spožs, tad apsūbējis un gudrs. Beigās viņš iekrita kādā notekcaurulē un juta, ka mūžs ir pagājis.

“Kādēļ tas viss bija vajadzīgs?” viņš jautāja Dievam.

“Tikai lai gulētu šeit, netīrā ūdeni, un stāstītu vabolēm, kāda ir lielā dzīve?”

“Tava lielā dzīve tikai vēl sāksies, ‘Dievs atbildēja.

“Kad tas būs?” santīms jautāja.

“Kad visa tā, ko tu redzi sev apkārt, vairs nebūs,” Dievs atbildēja.

“Kas tad būs?’santīms jautāja.

“Kāda cita pasaule,”Dievs atbildēja.

“Ko es tur darīšu?” santīms jautāja.

“Tu būsi daļiņa no pasaules, kuras vienīgā jēga būs prieks par mani,” Dievs atbildēja santīmam.