11.02. Mārtiņa Lutera Svēto Rakstu apceres katrai dienai, 2.novembris 

Skatieties uz iepriekšējām ciltīm un lūkojiet, kas uz To Kungu paļāvies un būtu kaunā palicis? Jeb kas Viņu vienmēr bijies un būtu atstāts? (Sīraka gudrības grāmata 2:10)

Piemēri, kuros redzam svētu vīru vājumu, mums ir svarīgāki un nes lielāku mierinājumu nekā neparastā spēka un izcilo tikumu piemēri. Vai gan varu kļūt daudz labāks no tām, ka redzu, kā Dāvids nonāvējis Goliātu, lāčus un lauvas? Šādos varoņa cienīgos darbos es nespēju viņam sekot- tie pārsniedz visus manus spēkus un domas. Šādi izcili darbi slavē spēku, kas piemitis svētajiem – kā drošsirdīgiem bezbailīgiem varoņiem. Turpretī tad, kad redzam, grēkus bailes un kārdinājumus, kas piemeklējuši arī svētos, kad lasu par Dāvida bailēm, nopūtām un žēlabām, tas man sniedz lielu mierinājumu. Jo es redzu, ka svētie šajās bailēs nav gājuši bojā, nedz pieredzējuši pazušanu, bet smēlušies mierinājumu un iedrošinājumu Dieva apsolījumos; tādēļ es spriežu, ka arī man nav jāzaudē cerības, nedz jākrīt izmisumā.