10.30. Ikvienam – ikdien, ir vajadzīgs Dieva Vārds! 

30.oktobris

Ak,kaut Tu mani mirušo valstī turētu apslēptu,

līdz kamēr Tavas dusmu kvēles būs atdzisušas.

Kaut Tu noteiktu laiku, kurā tu mani atcerētos.

Bet, kad cilvēks nomiris, vai viņš var atkal dzīvot?

Visus savus svešniecības un ciešanu gadus es ļāvos cerībām,

ka Tu mani ņemsi pie Sevis.

Ja Tu tikai sauktu,tad es atbildētu,

jo Tu tad ilgotos pēc Sava roku darba – pēc manis.

Ja TU atkal raudzītos uz maniem soļiem,

mani grēki būtu piemirsti.

Manus pārkāpumus Tu turētu aizzīmogotus kādā somā.

Arī kalns reiz sabrūk

un klints tiek izkustināta no savas vietas.

Pat akmeņus ūdens izgrauž,

un lietus gāzes aizskalo zemes masu.

Tā Tu izdeldē cilvēka cerību.

Tu pārvari viņu pilnīgi,

un tad viņam no šīs pasaules jāaiziet.

Tu pārvērt viņa izskatu un aizsūti viņu prom.

Vai viņa dēli var tikt godā? –

Viņš pats to neredz.

Vai tie var pagrimt?

Viņš to nevar zināt.

Viņa ķermenis tam sāp,

un viņa dvēsele skumst pati par sevi!

Ījaba 14:13-22

13 Kaut Tu mani mirušo valstī, Šeolā, apslēptu turētu, līdz kamēr Tavas dusmu kvēles būtu atdzisušas, tad noliktu man noteiktu laiku un tad mani pieminētu! 14 Bet, kad cilvēks nomiris, vai viņš var atkal dzīvot? Visus savus svešniecības un ciešanu cīņas gadus es ļāvos cerībām, ka pienāks mani nomainītāji.15 Ja Tu tikai sauktu, tad es atbildētu, jo Tu tad ilgotos pēc Savu roku darba.16 Ja tad Tu rūpīgi skaitītu manus soļus, Tu pat nebūtu nekāds stingrais manu grēku darbu pārraugs, 17 bet manus pārkāpumus Tu turētu aizzīmogotus Savā somā; un manu vainu būtu aizlipinājis un nolicis prom.18 Tomēr ne, arī kalni reiz sevī sabrūk un sašķīst, pat klintis var tikt izkustinātas no savas vietas.19 Pat akmeņus ūdens izgrauž, un viņa plūsmas aizskalo zemes pīšļus, un tā Tu izdeldē cilvēka cerību.20 Tu pārvari viņu pilnīgi, un tad viņam no šīs pasaules ir jāaiziet; Tu pārvērt viņa ārējo izskatu un liec viņam doties galīgi projām. 21 Viņa dēli var tikt godā, bet viņš pats to vairs nezina; tie var arī tikt nicināti, bet viņam to nemanīt.22 Tikai vienīgi viņa paša miesas sāpes viņš sajūt, un viņa dvēsele skumst tikai pati par sevi.”