09.01. Ikvienam – ikdien, ir vajadzīgs Dieva Vārds! 

1.septembris

Ja mēs sakām:

mēs Dievu saprotam

tikai tad,

ja mēs raugāmies uz krustu,

jeb: Kristus krusts

ir mūsu vienīgais glābiņš, -

tad katrs normāls cilvēks

to izjūt kā bezjēdzību.

Tā ir muļķīga,

tukša runāšana katram,

kas nezin, cik neglābjami pazudis viņš ir;

katram, kas domā,

ka viņš var iztikt bez Kristus.

Bet mums, kas esam satvēruši

Kristus roku,

un varam uz tās balstīties, -

mēs šinī “krusta” vārdā

izjūtam spēku,

kas nāk tieši no Dieva.

Vai tad jau pravietis Jesaja nesaka:

es gudro novedīšu strupceļā,

un prātnieku prātojumus bezizejas mūra priekšā?

Kur tad nu ir tie zinātāji,

kur ir tie, kas Svētos Rakstus

zin no galvas?

Kur ir tie izglītotie,

kas pārzin pasaules gara bagātības?

Vai viņi visi nav kā apstulbuši,

ja mēs viņus nostādām

Jēzus krusta priekšā?

Vai Dieva priekšā visu cilvēku

gudrība nav galā?

1.Korintiešiem 1:18-20

Jo vēsts par krustu ir ģeķiba tiem, kas pazūd, bet mums, kas topam izglābti, tas ir dieva spēks.19 Jo ir rakstīts: Es samaitāšu gudro gudrību un likšu kaunā prātniekuprātu.-20 Kur paliek gudrie? Kur rakstu mācītāji? Kur šīs pasaules vārdu meistari? Vai tad Dievs nav pārvērtis pasaules gudrību ģeķībā?