07.25. Ikvienam – ikdien, ir vajadzīgs Dieva Vārds! 

25.jūlijs

Pateiciet tam Kungam,

jo Viņš ir laipns un Viņa žēlastība paliek mūžigi!

Tā lai saka tie neprātīgie,

kas sirga un cieta mokas savu grēku un noziegumu dēļ:

ka viņiem apriebās ēdiens

un viņi nonāca līdz pat nāves vārtiem.

Tad viņi savās bēdās piesauca to Kungu,

un Viņš tos izglāba no viņu bailēm.

Viņš teica vienu vārdu –

un tie kļuva veseli un izglābās no bojāejas.

Tagad lai tie pateicas tam Kungam

par Viņa žēlastību un Viņa brīnumdarbiem,

kurus Viņš cilvēkiem dara.

Viņi lai nes pateicības upurus

un ar prieku lai stāsta, ko Dievs ir darījis.

Tie, kas uz kuģiem brauca pa jūru

un atklātā jūrā veica savus darījumus,

tie piedzīvoja tā Kunga brīnumdarbus uz jūras –

kad uz Dieva pavēli sacēlās vētra

un sabangoja jūras viļņus kalnu augstumā,

tā ka tie pacēlās pret debesīm un atkal nogrima dzelmē –,

un viņi trīcēja izmisumā un bailēs,

viņi streipuļoja un grīļojās kā piedzērušies un nezināja sev līdzēt, –

Tie tad piesauca to Kungu savās bēdās,

un Viņš tos izglāba no briesmām.

Viņš apklusināja vētru un viļņi norima.

Viņi priecājas, ka iestājies klusums,

un Viņš tos ieveda iecerētajā ostā.

Tie lai tam Kungam pateicas par Viņa žēlastību

un Viņa brīnumdarbiem,

kurus Tas cilvēkiem dara!

107.psalms, 17-31

17 Neprātīgie, kas sirga un cieta mokas savu grēku un savu noziegumu dēļ, 18 ka viņiem apriebās ēdiens un viņi nonāca gandrīz līdz pat nāves vārtiem, 19 tad viņi piesauca To Kungu savās bēdās, un Viņš viņus izglāba no viņu bailēm. 20 Viņš sūtīja Savu vārdu un dziedināja viņus, un izglāba viņus no bojā ejas. 21 Tie lai pateicas Tam Kungam par Viņa žēlastību un par Viņa brīnuma darbiem, ko Viņš dara cilvēku bērniem. 22 Viņi lai nes pateicības upurus un sludina ar prieku Viņa darbus. 23 Tie, kas ar kuģiem brauca pa jūru un veica lielos ūdeņos savus darījumus, 24 tie redzēja Tā Kunga darbus un Viņa brīnumus jūras virsū un dziļumos. 25 Pēc Viņa pavēles sacēlās vētra, kas sabangoja jūras viļņus, 26 tie pacēlās augšup pret debesīm un nogrima atkal dzelmē, tā ka viņu dvēsele trīcēja izmisumā un bailēs. 27 Tie viņus mētāja un svaidīja kā dzēruma pilnus, visa viņu gudrība bija galā. 28 Tad viņi piesauca To Kungu savās bēdās, un Viņš izglāba viņus no viņu bailēm. 29 Viņš apklusināja vētru, ka norima viļņi. 30 Viņi priecājās, ka iestājās klusums, un Viņš ieveda viņus iecerētajā ostā. 31 Viņi lai pateicas Tam Kungam par Viņa žēlastību un par Viņa brīnuma darbiem, ko Viņš dara cilvēku bērniem,