Dieva apsolījumu viņš neuzņēma ar šaubām un neuzticību, bet, Dievam godu dodams, kļuva stiprs ticībā, pilnīgi pārliecināts, ka Dievs to, ko Viņš apsolījis, arī spēj darīt. (Rom. 4:20-21)
Mums nav jātic visām parādībām – ja vien pati ticība nemudina mūs to darīt. Es gribu paturēt savā sirdī Dieva vārdu, gribu, lai ar to man ir gana; ar šo Vārdu vien es vēlos dzīvot un mirt. Tādēļ, ja arī Dievs sūtītu eņģeli, kas sacītu: „Tev nav jātic šim apsolījumam!” es atvairītu viņu, teikdams: „Atkāpies no manis, sātan!” Pat tad, ja pats Dievs mums parādītos visā savā godībā un teiktu: „Tu neesi manas žēlastības cienīgs, es gribu mainīt savu nodomu – šo apsolījumu es tomēr nepildīšu!”, es šādai parādībai neticētu un būtu gatavs dedzīgi strīdēties pretī. Kā Ījabs sacīja: ja arī Dievs gribētu mani nonāvēt, es tomēr ceru uz Viņu! Tā nu negribu redzēt, ne dzirdēt neko citu; gribu dzīvot un mirt ticībā, kaut arī eņģeļi, velni vai pats Dievs sacītu ko tādu, kas ir pretrunā manai ticībai.
Jaunākie komentāri
Jānis / pirms 73 mēn.
Astere / pirms 75 mēn.
Jānis / pirms 75 mēn.
guntabl / pirms 77 mēn.
Armands / pirms 77 mēn.